War on Drugs_Georgian
Transkript
War on Drugs_Georgian
WA R ON DR U GS R E PO RT OF T HE G LO B AL C OMM ISSI ON ON D RUG P O LI CY J U N E 201 1 “omi narkotikebTan” globaluri komisiis angariSi narkopolitikis Sesaxeb 2011 wlis ivnisi 1 globaluri komisiis angariSi narkotikebTan brZolis politikis Sesaxeb komisiis Sesaxeb damatebiTi informaciis miRebis mizniT ewvieT veb-gverds: www.globalcommissionondrugs.org an dagvikavSirdiT el.fostaze: [email protected] komisrebi asma jahangiri , specialuri adamianTa momxsenebeli uflebebis saarbitraJo, aqtivisti, gaeros arasasamarTlo da yofili saboloo aRsrulebis sakiTxebze, pakistani karlos fuentesi, mwerali da Jurnalisti, meqsika sezar gaviria, kolumbiis yofili prezidenti ernesto zedilo, meqsikis yofili prezidenti fernando enrike kardozo, braziliis yofili prezidenti (Tavmjdomare) georg papandreu, saberZneTis premier-ministri jorj p. Sulci , yofili saxelmwifo ministri, aSS (sapatio Tavmjdomare) xavier solana , evrokavSiris yofili umaRlesi warmomadgeneli saerTo sagareo politikisa da usafrTxoebis politikis sakiTxebSi, espaneTi jon uaiThedi , bankiri da sajaro moxele, msoflio savaWro centris memorialuri fondis Tavmjdomare, aSS kofi anani, gaerTianebuli erebis organizaciis yofili mdivani, gana luis arbori, gaeros yofili adamianTa uflebebis umaRlesi komisari, saerTaSoriso krizisi jgufis prezidenti, kanada maria kataui, "petroplas holdingz"-is direqtorTa sabWos wevri, saerTaSoriso savaWro palatis yofili generaluri mdivani, Sveicaria mario vargas lioza, prozaikosi, peru marion kasper-merki, germaniis jandacvis federaluri saministros yofili saxelmwifo mdivani maikl kazaCkini, SidsTan, tuberkulozTan da malariasTan brZolis globaluri fodis aRmasrulebeli direqtori, safrangeTi pol volker, aSS-s federaluri rezervis da ekonomikuri aRorZinebis sabWos yofili Tavmjdomare riCard brensoni, mewarme, mrCeveli sazogadoebriv sakiTxebSi, "Virgin Group" –is damfuZnebeli, " The Elders"-is TanadamfuZnebeli, gaerTianebuli samefo 2 ruT dreifusi, Sveicariis yofili prezidenti da Sinagan saqmeTa ministri Torvald Stoltenbergi, sagareo saqmeTa yofili ministri da gaeros umaRlesi komisari ltolvilTa sakiTxebSi, norvegia 3 reziume narkotikebis winaaRmdeg gamocxadebuli globaluri omi dasrulda warumateblad, msoflioSi calkeuli individebisa da sazogadoebebisTvis savalalo SedegebiT. narkotikebis Sesaxeb gaeros erTiani konvenciis Seqmnidan ormocdaaTi wlis Semdeg da 40 wlis Semdeg, rac prezidentma niqsonma wamoiwyo aSS xelisuflebis brZola narkotikebis winaaRmdeg, aucilebeli gaxda arsebiTi reformebis gatareba narkotikebTan brZolis politikasTan dakavSirebiT, erovnul da globalur doneze. aralegaluri narkotikebis mwarmoeblebis, movaWreebisa da momxmareblebis kriminalizaciasa da maT winaaRmdeg represiuli RonisZiebebis gatarebasTan dakavSirebiT gaweuli uzarmazari xarjebis miuxedavad ver moxerxda miwodebis an moxmarebis arsebiTad Semcireba. erTi wyaros an aralegaluri organizaciis ganadgurebasTan dakavSirebiT miRweuli aSkara gamarjvebebi TiTqmis maSinve kargavs mniSvnelobas sxva wyaroebisa da movaWreebis gamoCeniT. momxmareblebis winaaRmdeg mimarTuli represiuli zomebi winaaRmdegobas uqmnis aiv/Sidsis, gadaWarbebuli dozis miRebiT gamowveuli saziano fataluri Sedegebis SemTxvevebis Semcirebis da mizniT narkotikebis gamoyenebis gaxorcielebul sxva sazogadoebrivi jandacvis RonisZiebebs. mTavrobis mier miwodebis uSedego Semcirebis strategiebisTvis da Tavisuflebis aRkveTis mizniT gaRebuli xarjebi anacvlebs ekonomikurad ufro momgebian da faqtebze dafuZnebul investiciebs moTxovnisa da zianis minimumamde dayvanasTan dakavSirebiT. Cveni principebi da rekomendaciebi SesaZlebelia Sejamdes Semdegnairad: SewyviteT im adamianebis kriminalizacia, socialuri izolacia - marginalizacia da maTze damRis dasma -stigmatizacia, romlebic moixmaren narkotikebs, magram zians ar ayeneben sxvebs. narkotikebis bazrebis, narkotikebis moxmarebisa da narkodamokidebulebis Sesaxeb gavrcelebuli araswori warmodgenebis ganmtkicebis magier umjobesia gaakritikeba da kamaTi. 4 moaxdineT mTavrobebis mier gaxorcielebuli, narkotikebis samarTlebrivi regulirebis modelebTan organizebuli dakavSirebuli danaSaulis Zalis eqsperimentebis Sesustebis da stimulireba, maTi moqalaqeebis janmrTelobisa da usafrTxoebis dacvis mizniT. aRniSnuli rekomendacia gansakuTrebiT gamoiyeneba marixuanasTan mimarTebaSi, magram Cven aseve mxars vuWerT sxva eqsperimentebsac dekriminalizaciasa da samarTlebriv regulirebasTan mimarTebaSi, romelTa meSveobiTac SesaZlebelia aRniSnuli miznebis miRweva da modelebis uzrunvelyofa sxva miznebisTvis. SesTavazeT janmrTelobis dacvasa da mkurnalobasTan dakavSirebuli momsaxureba maT, vinc amas saWiroebs. uzrunvelyaviT, rom xelmisawvdomi iyos mkurnalobis buprenofrinis, samkurnalo evropis sxvadasxva aramed aseve programebis bevr meTodebi, heroinis CaTvliT, qveyanasa da ara mxolod saSualebiT romlebic kanadaSi. metadonisa da gaxorncielebuli warmatebiT ganxorcielda uzrunvelyaviT Spricebis xelmisawvdomobisa da zianis Semamcirebeli sxva RonisZiebebis gatareba, rac efeqturad moqmedebs aiv da sxva sisxliT-gadamdebi infeqciebis gavrcelebis, aseve gadaWarbebuli dozis miRebiT gamowveuli fataluri SemTxvevebis Semcirebis kuTxiT. pativi eciT im adamianTa uflebebs, romlebic moixmaren narkotikebs. nuRar gamoiyenebT mkurnalobis saxeliT gatarebul iZulebiTi arkeTilsindisier dakaveba, iZulebiTi praqtikasa Sroma da da meTodebs, fizikuri Tu rogoricaa fsiqologiuri zewola, romlebic ewinaaRmdegeba adamianTa uflebebisTvis gansazRvrul normebsa da standartebs an romlebic arTmevs TviTgamorkvevis uflebas. gamoiyeneT TiTqmis igive zemoTaRniSnuli principebi da politika im adamianebis mimarT, romlebic CarTulni arian aralegaluri narkotikebis bazrebis qveda eSelonebSi, rogoricaa fermerebi, kurierebi da wvrili movaWreebi. bevri maTgani TviTon warmoadgens Zaladobis da daSinebis msxverpls an wamaldamokidebuls. bolo aTwleulebis ganmavlobaSi uamravi amgvari adamianis dakavebis da maTTvis Tavisuflebis aRkveTis Sedegad moxda cixeebis gadavseba da mravali adamianis cxovrebisa da ojaxis dangreva ukanono narkotikebis xelmisawvdomobis an kriminaluri organizaciebis arsebobs Zalauflebis aranairi zRvari Sesustebis im adamianTa gareSe. rogorc raodenobasTan sCans ar dakavSirebiT, romelTac surT amgvar RonisZiebebSi CarTva maTi cxovrebis gaumjobesebis, 5 sakuTari ojaxebis uzrunvelyofis an siRaribisagan sxvagvarad Tavis daRwevis mizniT. narkotikebTan brZolis resursebs ukeTesi mimarTuleba SeiZleba mivceT. ganaxorcieleT SesaZlebeli investiciebi iqneba im pirvel RonisZiebebSi, rigSi romelTa axalgazrdebis dacva meSveobiTac narkotikebis moxmarebisgan da aseve narkotikebis momxmarebelTa dacva, raTa Tavidan iqnas acilebuli ufro seriozuli problemebi. Tavi aarideT zedmetad martivi frazebis - "ubralod Tqvi ara" da "nulovani tolerantobis" politikis gamoyenebas dafuZnebul da upiratesoba saganmanaTleblo mianiWeT tipis saimedo RonisZiebebsa informaciaze da prevenciis programebs, romlebic fokusirebulia socialur unarebsa da Tanatolebis gavlenaze. yvelaze warmatebul prevenciul RonisZiebebad SesaZlebelia CaiTvalos is RonisZiebebi, romlebic gamiznulia specifiur, riskis-qveS myof jgufebze. represiuli qmedebebi mimarTeT mZlavri kriminaluri organizaciebisken ise, rom Seiryes maTi Zalaufleba da Semcirdes maTi gavlenis sferoebi da upiratesoba mianiWeT Zaladobisa da daSinebis minimumamde dayvanas. samarTlebrivi iZulebis RonisZiebebi mimarTuli unda iyos ara TviTon narkotikebis bazrebis Semcirebaze, aramed calkeul pirebze, sazogadoebebsa da erovnul usafrTxoebaze maTi zemoqmedebiT gamowveuli zianis Semcirebaze. daiwyeT narkotikebTan CaanacvleT brZolis ideologiuri gaxorcielebuli da globaluri politikuri narkotikebTan brZolis sistemis transformacia. meqanizmebis politika mecnierebaze, jandacvaze, usafrTxoebasa da dafuZnebuli, finansuri TvalsazrisiT saimedo da adamianTa safuZvelze strategiebi uflebebze politikiTa da strategiebiT da gansazRvreT Sesabamisi kritriumebi maT Sesafaseblad. gadaxedeT narkotikebis anomaliebamde, rogoricaa CamonaTvals, magaliTad ramac marixuanis, migviyvana kokas aSkara foTlebisa da meTilendoqsiamfetaminis (MDMA) araswori klasifikacia. uzrunvelyaviT, rom xdebodes saerTaSoriso konvenciebis interpretireba da/an maTSi koreqtirebebis Setana Sesabamisi gamocdilebis miRebis mizniT, zianis 6 Semcirebis, dekriminalizaciisa da kanonieri maregulirebeli politikis uzrunvelyofiT. daarRvieT tabu debatebsa da reformebTan dakavSirebiT. axla moqmedebis droa. Sesavali gaeros Sefaseba narkotikebis wliur moxmarebasTan dakavSirebiT, 1998-2008 ww. opiati kokaini marixuana 1998 12.9 mln. 13.4 mln. 147.4 mln. 2008 17.35 mln. 17 mln. 160 mln. zrda % 34.5% 27% 8.5% narkotikebisTvis gamocxadebuli globaluri omi warumateblad dasrulda. rodesac 50 wlis win miRebul iqna gaeros erTiani konvencia narkotikebis Sesaxeb da rodesac prezidentma niqsonma 40 wlis win brZola gamoucxada narkotikebs, politikosebs sjerodaT, rom mkacri kanoniero RonisZiebebis gamoyeneba narkotikebis momxmareblebis mimarT mwarmoeblebis, gamoiwvevda distributorebisa kontrols da daqvemdebarebuli narkotikebis (rogoricaa magaliTad, heroini, kokaini da marixuana) bazris TandaTanobiT Sesustebas da saboloo jamSi miviRebdiT "narkotikebisagan Tavisufal msoflios". sinamdvileSi, organizebuli danaSaulebrivi dajgufebebis mier farTod kontrolirebadi, aralegaluri narkotikebis bazrebis globaluri masStabi am periodSi mniSvnelovnad gafarTovda. maSin roca ar gagvaCnia zusti informacia mTeli am 50-wliani periodis ganmavlobaSi narkotikebis globaluri moxmarebis Sesaxeb, mxolod bolo 10-wliani periodis analiziT dafiqsirda didi da mzardi bazari (ix. cxrili zemoT). miuxedavad imisa, rom aSkaraa amJamindeli politikis saSualebiT ver xerxdeba dasaxuli miznebis miRweva, politikuri gadawyvetilebebis mimRebi, erovnuli da saerTaSoriso donis organoebis umetesoba gaurboda alternativebis Taobaze kritikas an debatebs. 7 narkotikebTan dakavSirebul politikasTan mimarTebaSi xelmZRvanelobis aRniSnulma naklovanebam daaCqara Cveni komisiis Camoyalibeba da mivyavarT im Tvalsazrisamde, rom swored axla dadga strategiebis seriozulad, yovlismomcvelad fenomenze da reagirebis farTomasStabianad mizniT. gadaxedvis aRniSnuli dro, ganxilvis narkotikebis sawyisi wertilia vaRiaroT narkotikebTan dakavSirebuli globaluri problema, rogorc jandacvisa da erToblioba, socialuri romlebic im urTierTdakavSirebuli saWiroebs marTvas da ara sakiTxebis mosagebi omis gamocxadeba. komisiis wevrebi safuZvelzec unda SeTanxmdenen moxdes oTx ZiriTad narkotikebTan principze, dakavSirebuli romelTa erovnuli da saerTaSoriso politikisa da strategiebis marTva da maT aseve SeimuSaves TerTmeti samoqmedo rekomedacia. principebi 1. narkotikebTan dakavSirebuli politika unda efuZnebodes myar, faqtobriv da mecnierul mtkicebulebas. warmatebis miRwevisTvis umTavresia calkeuli janmrTelobaze, pirebisa da usafrTxoebasa mTlianad da sazogadoebis kaTildReobaze saziano gavlenis Sesusteba. am 50 wlis ganmavlobaSi, rac gaerom aamoqmeda narkotikebis akrZalvis namdvilad globaluri sistema, Cven bevri ram SevityveT narkotikebis warmoebis, gavrcelebis, gamoyenebisa da damokidebulebis Sesaxeb da aseve Cveni im mcdelobebis efeqturobis Sesaxeb, romlebic mimarTuli iyo aRniSnuli problemebis Sesamsubuqeblad. gasagebia, rom sistemis Semqmnelebs sjerodaT narkotikebis warmoebisa da moxmarebis Zirfesvianad xelmisawvdomi SezRuduli aRmofxvris koncefciis faqtebidan gamomdinare). (im droisTvis Tumca, aranairi gamarTleba ar SeiZleba moiZebnos mas Semdeg dagrovili mtkicebulebebisa da gamocdilebis ignorirebasTan dakavSirebiT. narkotikebTan dakavSirebuli politika da strategiebi yvela doneze Zalian xSirad imarTeba ideologiuri gamomdinare da Zalian rakursiT mwiri an yuradReba politikuri eTmoba Tvalsazrisidan narkotikebis bazris, narkotikebis gamoyenebisa da wamaldamokidebulebis kompleqsurobas. 8 politikis efeqturad SemuSavebisTvis saWiroa politikis miznebis garkveviT gansazRvra. gaeros 1961 wlis erTiani konvencia narkotikebis Sesaxeb naTels hfens imas, rom sistemis ZiriTad mizans warmoadgenda "kacobriobis janmrTelobisa da keTildReobis" gaumjobeseba. es kidev politika erTxel gvaxsenebs, Tavidanve rom narkotikebTan muSavdeboda da dakavSirebuli xorcieldeboda im yvela imediT, rom moxdeboda calkeuli pirebisa da mTlianad sazogadoebisTvis miyenebuli zianis Sesusteba –danaSaulis Semcirebuli SemTxvevebi, gaumjobesebuli janmrTeloba da ufro meti ekonomikuri da socialuri ganviTareba. Tumca, Cven pirvel rigSi gamocxadebul vafasebdiT brZolaSi mimdinareobis Taobaze), sul Cvens sxva warmatebas sazomebiT rogoricaa narkotikebisTvis (angariSebi magaliTad, procesis dapatimrebebis ricxvi, CamorTmeuli Tanxebi an dasjis simkacre. am indikatorebis saSualebiT SeiZleba gavigoT Tu ramdenad mkacrebi varT, magram ver gavigebT imas, Tu ramdenad warmatebulni varT "kacobriobis janmrTelobisa da keTildReobis" gaumjobesebis TvalsazrisiT. 2. narkotikebTan dakavSirebuli politika unda efuZnebodes adamianTa uflebebisa da sazogadoebrivi jandacvis principebs. unda SevwyvitoT gariyva, im romlebic CarTulni arian doneebze da adamianebze moixmaren moyvanaSi, unda iarliyebis narkotikebs warmoebasa ganixiloT miwebeba da da maTic, da romlebic gavrcelebaSi wamaldamokidebuli maTi qveda adamianebi, rogorc pacientebi da ara kriminalebi. garkveuli fundamentaluri principebi udevs safuZvlad erovnuli da saerTaSoriso politikis yvela aspeqts. es ufro vrcladaa mocemuli adamianTa uflebebis saerTaSoriso deklaraciasa da im mraval saerTaSoriso SeTanxmebaSi, romelTa dacvac xorcieldeba. narkotikebTan dakavSirebul politikaSi gansakuTrebuli mniSvneloba eniWeba sicocxlis, jandacvis, Sesabamisi sasamarTlo garCevis, damamcirebeli diskriminaciisgan samarTlebrivi aseve procedurebisa wamebisgan mopyrobisgan, gaTavisuflebis monuri an sastiki, da samarTliani arahumanuri damokidebulebisgan uflebebs. aRniSnuli an da uflebebi erTmaneTisgan ganuyofelia da maTTan mimarTebaSi valdebulebas eniWeba upiratesoba sxva saerTaSoriso SeTanxmebebTan mimarTebaSi, narkotikebTan 9 brZolis konvenciebis uflebebis dacvis momxmarebel CaTvliT. umaRlesma pirebs ar rogorc komisarma erTmevaT aRniSna navaneTe adamianTa gaeros pilaim,: uflebebi. adamianTa "narkotikebis Zalian xSirad, narkotikebis momxmareblebi ganicdian diskriminacias, maTze xorcieldeba zewola mkurnalobis gavlasTan dakavSirebiT, arian gariyulni da xSirad zaraldebian im midgomebis gamo, sadac gansakuTrebuli mniSvneloba eniWeba kriminalizaciasa da dasjas, xolo zianis Sesusteba da adamianTa uflebebis pativiscema ki naklebadaa xazgasmuli". sazogadoebrivi jandacvis kargad dasabuTebul rig RonisZiebebs (zogadad moxseniebuli, rogorc zianis Sesusteba, midgoma, romelic moicavs Spricebis xelmisawvdomobasa da metadonisa da buprenofrinis gamoyenebiT mkurnalobas) SeuZliaT Seamciron narkotikebis gadaWarbebuli dozis miRebiT gamowveuli sikvdilianobis da aiv da sisxliT gadamdebi sxva infeqciuri daavadebebis gavrcelebis riskebi. Tumca, mTavrobebi xSirad srulad ar axorcieleben amgvar narkotikebis momxmarebeli adamianebis gaumjobesebiT isini asusteben Carevebs, mowodebas radgan fiqroben, janmrTelobis "vebrZoloT rom mdgomareobis narkotikebs". es alogikuria – moqalaqeTa erTi jgufis janmrTelobisa da keTildReobis ugulebelyofa, maSin roca xelmisawvdomia jandacvis efeqturi meTodebi – es miuRebelia da zrdis sazogadoebis ufro farTod mocvis riskebs. narkotikebTan dakavSirebuli politikis zegavlena bolo wlebSi aiv gavrcelebaze im adamianebs Soris, romlebic ineqciis saxiT moixmaren narkotikebs qveynebi, romelTac Tanmimdevrulad ganaxorcieles farTomasStabiani, zianis Semamcirebeli strategiebi: gaerTianebuli samefo Sveicaria germania avstralia aiv gavrcelebis procentuli maCvenebeli adamianebSi, romlebic ineqciis saxiT moixmaren narkotikebs 10 qveynebi, romelTac zianis Semamcirebeli strategiebi danerges nawilobriv an mogvianebiT, epidemiis progresirebis periodSi: aSS portugalia malaizia safrangeTi aiv gavrcelebis procentuli maCvenebeli adamianebSi, romlebic ineqciis saxiT moixmaren narkotikebs qveynebi, romlebic ewinaaRmdegebodnen zianis Semamcirebeli strategiebis farTomasStabian gaxorcielebas, narkotikebis ineqciisa da Spricebis koleqtiurad moxmarebis faqtebis miuxedavad: tailandi ruseTi aiv gavrcelebis procentuli maCvenebeli adamianebSi, romlebic ineqciis saxiT moixmaren narkotikebs qveynebs, romelTac ganaxorcieles zianis Semcirebisa da sazogadobrivi jandacvis strategiebi, adreve gaaCndaT narkotikebis ineqciis saxiT momxmarebel adamianebs Soris aiv gavrcelebis dabali maCveneblebi. aseve, qveynebma, romelTac zianis Semamcirebeli programebis gaxorcielebis saSualebiT reagireba moaxdines narkotikebis momxmareblebs Soris aiv gavrcelebaze, warmatebas miaRwies aiv-is Semdgomi gavrcelebis SezRudvisa da aRkveTis sferoSi. meores mxriv, im qveynebSi, sadac narkotikebis moxmarebiT aiv-gavrcelebis mzardi maCveneblebis pasuxad gaxorcielda represiebi da daSineba, narkotikebis momxmarebel mosaxleobaSi aRiniSneba aiv-is yvelaze maRali maCveneblebi. msgavsadve midgoma. problematuria narkotikebis "narkotikebiT bazris monawile vaWrobisadmi" uamravi gaurkveveli adamiani TviTon 11 warmoadgens Zaladobisa da daSinebis msxverpls an arian wamaldamokidebulebi. am fenomenis magaliTad SesaZlebelia moviyvanoT "narkokurierebi", romlebic asruleben yvelaze SesamCnev da riskian rols momarageba-miwodebis jaWvSi. maTgan gansxvavebiT, romlebic pasuxismgebelni arian narkotikebiT vaWrobis organizebaze, am adamianebs Cveulebriv ar gaaCniaT xangrZlivi da danaSaulebrivi kriminaluri warsuli da zogierTi maTgani narkotikebiT vaWrobaSi ZiriTadad erTveba imitom, rom miiRos fuli sakuTari wamaldamokidebulebisTvis. narkotikebiT vaWrobisTvis dakavebuli yvela piri ar unda ganvixloT erTnairad damnaSaved – bevri maTgani iZulebulia moiqces ase, an mimarTaven amgvar qmedebebs maTi sakuTari wamaldamokidebulebidan an ekonomikuri situaciidan gamomdinare. ar iqneba samarTliani, rom aseTi adamianebi daisajon igivenairad, rogorc organizebuli danaSaulebrivi dajgufebis wevrebi, romlebic akontroleben bazars. da bolos, zogierT qveyanaSi kvlav xdeba narkotikebis momxmarebelTa dasja da maTze iarliyebis miwebeba. realurad wamaldamokidebuleba es aris janmrTelobis rTuli mdgomareoba, romelsac gaaCnia rigi gamomwvevi mizezebi – socialuri, fsiqologiuri da fizikuri (maT Soris magaliTad, cxovrebis umZimesi pirobebi, an piradi travma an emociuri problemebi). am rTuli problemis dasjis saSualebiT gadaWris mcdeloba araefeqturia – ufro meti warmateba SesaZlebelia miiRwes mtkicebulebebze dafuZnebuli farmakoTerapiis sxvadasxva saxis momsaxurebiT. qveynebSi, sadac wamaldamokidebul adamianebs ganixilaven, rogorc pacientebs, romelTac esaWiroebaT mkurnaloba da ara kriminalebs, romlebic imsaxureben dasjas, aRiniSneba gansakuTrebiT dadebiTi maCveneblebi danaSaulis SemcirebasTan, janmrTelobis gaumjobesebasTan da wamaldamokidebulebis daZlevasTan dakavSirebiT. pacientebi ar arian kriminalebi: ufro metad humanuri da efeqturi midgoma situaciis detaluri ganxilva: Sveicaria im seriozul da aSkara problemebze pasuxad, romlebic ganviTarda qveyanaSi 1980-ian wlebSi, Sveicariam aamoqmeda politikisa da programebis (heroinis Canacvlebis programebis CaTvliT) axali kompleqti, rac 12 efuZneboda sazogadoebriv jandacvas da ara kriminalizacias. am politikis Tanmimdevrulma gaxorcielebam gamoiwvia heroindamokidebuli adamianebis ricxvis mniSvnelovani Semcireba da aseve rigi sxva sasargeblo Sedegebi. ZiriTadi kvlevis Sedegad gairkva, rom: "heroinis Canacvlebis programa gaTvlili iyo ZiriTad problematur momxmareblebze (aqtiuri momxmareblebi) – Tu gaviTvaliswinebT imas, rom 3.000 narkomani warmoadgens SveicariaSi heroinis momxmarebelTa 10-15 procents, romlebic SesaZloa Seadgendnen aralegalur bazrebze heroinze moTxovnis 30-60 procents. iyvnen ra myarad CarTulni narkotikebiT vaWrobaSi da aseve danaSaulis sxva formebSi, isini aseve warmoadgendnen damakavSirebel radgan rgols aRniSnulma, sabiTumo aqtiurma movaWreebsa da momsmareblebma momxmareblebs aRmoaCines Soris. stabiluri, kanonieri saSualeba maT wamaldamokidebulebasTan mimarTebaSi, maT mier aralegaluri narkotikebis moxmarebis maCvenebeli Semcirda da aseve Semcirda maT mier heroiniT vaWrobis da sxva kriminalur saqmianobebSi CarTvis saWiroebac". heroinis Canacvlebis programas gaaCnda sami tipis zemoqmedeba narkotikebis bazarze: • man mniSvnelovnad momxmareblebs bazris Seamcira Soris da moxmarebis moTxovnis stabilurobaze. maCvenebeli aseTma (magaliTad, umsxviles Semcirebam ciurixSi imoqmeda 1990 wels registrirebuli, axali narkomanebis ricxvi iyo 850. 2005 wlisTvis aRniSnuli ricxvi Semcirda 150-mde). • man Seamcira bazarTan dakavSirebuli sxva kriminaluri saqmianobebis donec (magaliTad, aRiniSna programis monawileebis mier Cadenili qonebrivi danaSaulis 90%-iani Semcireba). • adgilobrivi Sveicareli narkomanebisa SemTxveviTi da dilerebis moxmareblebisTvis gauvnebelyofiT, ukve rTuli gaxda gamyidvelebTan dakavSireba". situaciis detaluri ganxilva: gaerTianebuli samefo gaerTianebul samefoSi Tavisuflebis aRkveTis magier mkurnalobis programebze gadasvlis politikis kvlevis Sedegad aSkarad dafiqsirda kanonis darRvevebis raodenobis Semcireba mkurnalobis Semdeg. 13 TviTaRiarebebTan erTad, aRniSnul kvlevaSi CarTuli mkvlevarebi aseve iyenebdnen policiis sisxlis samarTlis Canawerebis monacemebsac. kvlevam gviCvena, rom mkurnalobamde da mkurnalobis Semdeg 1.476 narkotikebis moxmareblis mimarT wayenebuli braldebebis ricxvi Semcirda 48 procentiT. situaciis detaluri ganxilva: niderlandebi evrokavSiris TxuTmetive qveyanaSi, heroinis ineqciis saxiT momxmarebelTa yvelaze dabali procentuli maCvenebeli dafiqsirebulia niderlandebSi da arc SeimCneva axali problematuri momxmareblebis mateba. heroinma dakarga misi mimzidveloba axalgazrdebis umetesobaSi da igi ganixileba, rogorc "quCis Cixis narkotikad". heroinis problematur momxmarebelTa ricxvi mniSvnelovnad mniSvnelovnad Semcirda gaizarda. da momxmarebelTa farTomasStabiani, dabali saSualo asaki zRvaris mqone wamaldamokidebulebis mkurnalobisa da zianis Semcirebis momsaxurebebi, Spricebis xelmisawvdomobisa da metadonisa da heorinis receptiT gacemis CaTvliT, xorcieldeba mkacri kontrolis qveS. heroinis receptiT gayidva dainerga niderlandebSi wvrili danaSaulebebisa da sazogadoebrivi wesrigis darRvevis Semcirebis da im adamianebis janmrTelobaze pozitiuri zemoqmedebis mizniT, romlebic ebrZvian wamaldamokidebulebas. 2001 wels, heroinze damokidebul adamianTa saSualo ricxvi ricxvi Semcirda niderlandebSi axalgazrda niderlandebSi 18,000-mde. daberebis Seadgenda opiatebis procesSia momxmarebelTa 28-30,000. (15-29 – 2008 wlisTvis moxmarebeli aseve weli) Semcirda ricxvic, es mosaxleoba opiatebis romlebic im gadian wamaldamokidebulebis mkurnalobas principebi ( gagrZeleba) 3. narkotikebTan gatareba unda gaxnorcieldes pasuxismgeblobis politikuri, gaTvaliswinebas. adamianTa dakavSirebuli qveS da igi socialuri aRniSnuli uflebebs da im politikis globaluri, aseve da saWiroebs SemuSaveba ganawilebuli sxvadasxvagvari kulturuli politika adamianebis pativs da realobebis unda saWiroebebs, scemdes romlebic 14 imyofebian narkotikebis zemoqmedebis qveS, warmoebis, rogorc vaWrobisa es da garkveviTaa moxmarebis gansazRvruli narkotikebiT vaWrobis 1988 wlis konvenciaSi. gaeros narkotikebTan brZolis sistema efuZneba ideas, rom yvela qveynis mTavrobam unda iTanamSromlos narkotikebis bazrebTan da maTTan dakavSirebuli sxva problemebis gadaWris mizniT. es gonivruli poziciaa da ra Tqma unda arsebobs pasuxismgebloba, romelic unda gadanawildes mwarmoebel, satranzito da momxmarebel qveynebs Soris (Tumca, gansxvaveba sul ufro da ufro umniSvnelo xdeba, radgan bevr qveyanaSi amJamad SeiniSneba samive maxasiaTeblis elementebi). Tumca, pasuxismgeblobis ganawilebis idea Zalian xSirad xels uSlis politikis SemuSavebas da eqsperimentebis Catarebas. gaero (narkotikebis kontrolis saerTaSoriso sabWos meSveobiT) da kerZod ki SeerTebuli Statebi (gansakuTrebiT misi "serTificirebis" procesis meSveobiT) aqtiurad muSaobdnen bolo 50 wlis ganmavlobaSi imis uzrunvelsayofad, rom yvela qveyanas mieRo erTnairad mkacri midgoma narkotikebTan brZolis politikasTan dakavSirebiT – erTidaigive kanonebi da erTnairi xisti midgoma maT gamoyenebasTan mimarTebaSi. radgan erovnuli mTavrobebi ufro da ufro gaerkvnen teritoriebze problemis politikaze sirTuleSi reagirebis da gaecnen variantebs, maT bevrma sakuTar maTganma gadawyvita gamoeyenebina moqnili midgoma konvenciebis farglebSi, im axali strategiebisa da programebis gamocdis mizniT, rogoricaa dekriminalizaciis iniciativa an zianis Semcirebis programebi. rodesac es moicavs ufro metad tolerantul midgomas narkotikebis moxmarebasTan dakavSirebiT, mTavrobebi xvdebian saerTaSoriso diplomatiuri zewolis qveS "rom daicvan konvenciebis mTlianoba" maSinac ki, rodesac politika kanonieria, warmatebiT da mxardaWeriT sargeblobs qveyanaSi. am procesis kontrolis (romelic imperializmi") SesaZloa aRvweroT, magaliTad SeiZleba rogorc "narkotikebis moviyvanoT boliviis mTavrobis SeTavazeba kokas foTlebis ReWvis Sesaxeb Tavebis amoReba 1961 wlis konvenciidan, gamoyenebas. foTlebis rac krZalavs yvelanair, arasamedicino mizniT miuxedavad imisa, rom Semdgomma kvlevebma gviCvena, rom kokas ReWvis adgilobrivi tradicia aranairad ar ayenebs zians 15 kokainis saerTaSoriso bazrebs da rom boliviis (da mezobeli qveynebis) mosaxleobis umravlesoba mxars uWers amgvar cvlilebas, bevrma qveyanam, sadac mravladaa "kokainis momxmareblebi" (aSS-s meTaurobiT) – oficialuri uari ganacxades amgvar cvlilebaze. ideas, rom narkotikebis kontrolis sistema ucvlelia da rom nebismieri cvlileba (iqneba es gonivruli Tu ara) safrTxes uqmnis mTliani sistemis erTianobas – momavali ar gaaCnia. yvela mravalmxrivi SeTanxmebis mixedviT, narkotikebTan dakavSirebuli konvenciebi saWiroebs mudmiv gadaxedvas da ganaxlebas, cvalebadi mTavrobebs garemoebebidan Tavisuflad reagirebasTan unda mimarTebaSi, gamomdinare. SeeZloT arsebul kerZod, erovnul eqsperimentebis garemoebebTan Catareba ufro metad Sesabamisobis mizniT. aRniSnuli analizi da gamocdilebebis gaziareba sxvadasxva midgomebis efeqturobis Seswavlis procesis umniSvnelovanesi sakiTxia, magram imis mtkiceba, rom yvela Cvengans esaWiroeba erTidaigive kanonebi, SezRudvebi da programebi – aRmoCnda usargeblo SezRudva. _______________ gauTvaliswinebeli Sedegebi narkotikebis Sedegebi winaaRmdeg wamowyebulma mwarmoebeli, sazogadoebebisTvis. narkotikebTan satranzito aRniSnuli da brZolam da negatiuri danaSaulTan brZolis gamoiwvia negatiuri momxmarebeli qveynebis Sedegebi gaeros kargad ofisis Seajama yofilma aRmasrulebelma direqtroma antonio maria kostam, rodesac es Sedegebi dayo xuT kategoriad: 1. "uzarmazari kriminaluri Savi bazris" zrda, romelic finansdeba aralegalur narkotikebze saerTaSoriso moTxovnis dakmayofilebiT miRebuli sarisko mogebebiT. 2. politikis kriminaluri mniSvnelovani bazris cvlileba daregulirebisken warmoadgens mimarTuli aRniSnuli samarTalgamoyenebis farTomasStabiani Zalisxmevis dafinansebis mizniT deficituri resursebis gamoyenebis Sedegs. 3. geografiuli gadaadgileba, romelsac xSirad uwodeben "sahaero buStis efeqts" es aris movlena, rodesac narkotikebis mwarmoeblebi icvlian adgilmdebareobas, raTa ar miiqcion samarTaldamcavi organoebis yuradReba. 16 4. narkotikuli saSualebebis Secvla an momxmareblebis gadayvana axal saSualebebze, rodesac Zneldeba maT mier adre gamoyenebuli narkotikuli saSualebebis moZieba, magaliTad samarTaldamcavi organoebis mxridan gamoyenebuli zewolis Sedegad. 5. narkotikebis im momxmarebelTa miwebebuli aqvT iarliyebi da aRqma da mkurnaloba, romelTac arian gariyulni. ________________________ 4. narkotikebTan dakavSirebuli politika unda xorcieldebodes farTo masStabebiT, skolebi, sadac sazogadoebrivi specialistebi da samarTaldamcav da CarTulni jandacvisa unda da iyvnen ganviTarebis samoqalaqo sazogadoebis sxva saxelmwifo msgavs ojaxebi, sferos liderebi, organoebTan TanamSromlobiT. maT mier kanonis gamoyenebasa da dasjaze myarad fokusirebisas moulodnelobas ar unda warmoadgendes is, rom narkotikebTan brZolis sitemaSi wamyvani roli ekavaT policias, sasazRvro kontrolisa da samxedro organoebs, romelTac saTaveSi udgaT iusticiis, usafrTxoebisa da Sinagan saqmeTa saministroebi. mravalmxriv doneze, regionaluri an gaeros struqturebi aseve imarTeba am mimarTulebebiT. miuxedavad imisa, rom mTavrobebi sul ufro da ufro aRiareben, rom narkotikebis kontrolTan dakavSirebiT kanonis gamoyenebis strategiebi saWiroebs ufro farTe midgomaSi integrirebas, socialur da sazogadoebrivi jandacvis programebTan erTad, mainc ar xdeba politikis Camoyalibebis, biujetis ganawilebisa da gaxorcielebis struqturebis amave tempebiT modernizeba. aRniSnuli institucionaluri dinamika xels uSlis obieqturi da mtkicebulebebze dafuZnebuli politikis Semqnas. es ufro metia, vidre Teoriuli problema – ganmeorebiTma kvlevebma gviCvena, rom mTavrobebi iReben ufro met finansur da socialur sargebels maTi sazogadoebebisTvis jandacvisa da socialur programebis dafinansebiT, vidre miwodebis Semcirebasa da kanonis gamoyenebis RonisZiebebis investirebiT. Tumca, bevr qveyanaSi, arsebuli resursebis umetesi nawili ixarjeba narkotikebTan dakavSirebuli kanonebis gamoyenebasa da im adamianebis dasjaze, romlebic moixmaren narkotikebs.24 17 dasabuTebulobis ararseboba ufro metad aRiniSneba gaerTianebuli erebis organizaciaSi. narkotikebTan globaluri brZolis sistemis SemuSavebam, gamoiwvia sami organos Seqmna konvenciebis Sesrulebis zedamxedvelobis mizniT; esenia: (UNODC), narkotikebTan narkotikebTan da danaSaulTan brZolis brZolis saerTaSoriso gaeros sabWo ofisi (INCB), da narkotikuli saSualebebis komisia (CND). aRniSnuli struqtura efuZneba cnebas, rom narkotikebis winaaRmdeg gamocxadebuli saerTaSoriso brZola pirvel rigSi warmoadgens danaSaulisa da kriminalebis winaaRmdeg brZolas. ar aris gasakviri, rom arsebobs sakmaod didi daintereseba kanonis gamoyenebaze fokusirebasTan dakavSirebiT da rogorc wesi, gadawyvetilebis mimRebi maRalCinosnebi am organoebSi yvelaze kargad icnoben aRniSnul struqturas. axla, rodesac gamowvevis Seicvala xasiaTi – narkotikebTan aRniSnulma dakavSirebuli organoebma unda politikis daicvan igi. narkotikebTan dakavSirebuli globaluri politika unda Seiqmnas yvela im dainteresebuli mravalmxrivi saagentoebis saerTo strategiebidan, rogoricaa ra Tqma unda UNODC, aseve UNAIDS, WHO, UNDP, UNICEF, UN Women, msoflio banki, da gaeros adamianTa uflebebis dacvis umaRlesi komisris ofisi. msoflio jandacvis organizaciis gariyva ra Tqma unda arasasiamovno faqtia imis gaTvaliswinebiT, rom mas mieniWa specialuri mandati narkotikebTan brZolis Sesaxeb SeTanxmebebis Sesabamisad. . rekomendaciebi 1. daarRvieT tabu. mimarTeT Ria debatebsa da xeli SeuwyveT im politikas, romelic efeqturad amcirebs moxmarebas da romelic xels uSlis da amcirebs narkotikebis moxmarebasa da narkotikebTan brZolis politikasTan dakavSirebul zinas. politikur liderebsa da politikur maRalCinosnebs unda eyoT gambedaoba, rom sajarod Camoayalibon Tu ras aRiarebs piradad bevri maTgani: rom mtkicebuleba aSkarad axdens imis demonstirebas, rom represiuli strategiebi ver gadaWris narkotikebTan dakavSirebul problemas da rom narkotikebis winaaRmdeg gamocxadebuli omi ar iqneba da arc SeiZleba iyos mogebuli. mTavrobebs namdvilad SeuZliaT misdion im politikaTa erTobliobas, romlebic yvelaze ufro Seesabameba maTTan arsebul 18 situacias da aseve SeuZliaT gadaWran narkotikebis bazrebiTa da narkotikebis moxmarebiT gamowveuli problemebi im gziT, romelsac eqneba ufro didi pozitiuri zegavlena narkotikebTan dakavSirebul danaSaulze, aseve socialur da janmrTelobasTan dakavSirebul zianze. 2. CaanacvleT narkotikebis kriminalizacia momsaxurebebis da dasja SeTavazebiT moxmarebeli jandacvisa maTvis, vinc adamianebis da mkurnalobis namdvilad saWiroebs amas. narkotikebis winaaRmdeg brZolis strategiis ZiriTad ideas warmoadgenda is, rom Tavisuflebis aRkveTis safrTxe da mkacri dasja adamianebs xels aaRebinebda narkotikebis uaryofili – gaxorcielda bevr gamoyenebaze. qveyanaSi, narkotikebis farTomasStabiani sadac sinamdvileSi, amoqmedda momxmarebelTa dakaveba da da Tavisuflebis es hipoTeza mkacri kanonebi iqna da wvrili movaWreebis aRkveTa, dafiqsirda narkotikebis moxmarebisa da masTan dakavSirebuli danaSaulebebis ufro maRali maCveneblebi, vidre im qveynebSi, sadac gamoyenebul iqna ufro tolerantuli midgomebi. aseve, qveynebSi, sadac ganxorcielda dekriminalizacia an dakavebisa an dasjis Sesustebis sxva formebi, ar aRniSnula narkotikebis moxmarebis an wamaldamokidebulebis maCveneblebis zrda. dekriminalizaciis iniciativa ar iwvevs narkotikebis moxmarebis maCveneblebis mniSvnelovan zrdas portugalia 2001 wels portugalia iyo pirveli evropuli saxelmwifo, romelmac ganaxorciela yvela aralegaluri narkotikis gamoyenebisa da flobis dekriminalizacia. bevri damkvirvebeli kritikulad iyo ganwyobili am politikis mimarT, darwmunebulni iyvnen ra, rom es gamoiwvevda narkotikebis moxmarebisa da masTan dakavSirebuli problemebis zrdas. axali samxreT uelsis universitetis doqtorma qeiTlin hium da kentis universitetis profesorma aleqs stivensma Caatares detaluri kvleva portugaliaSi dekriminalizaciis SedegebTan dakavSirebiT. maTma bolo droindelma publikaciebma gviCvena, rom saqme ase ar iyo, warmogvidgines ra, maTi adrindeli da katonis institutis kvlevebis daskvnebi. 19 hiusa da stivensis 2010 wlis angariSis mixedviT aRmoCnda, rom decriminalizaciis Semdgomi 10 wlis manZilze portugaliaSi dafiqsirda narkotikebis moxmarebis saerTo maCveneblis umniSvnelo zrda, magram es sxva msgavs qveynebTan SedarebiT, sadac narkotikebis moxmareba kvlav iTvleba kriminalad. am saerTo tendenciis farglebSi, aseve aRiniSna heroinis moxmarebis garkveuli Semcireba, rac 2001 wels iyo portugaliis mTavrobis ZiriTadi problema. maTi saboloo daskvna mdgomareobs imaSi, rom sisxlis samarTlebrivi sanqciebis gauqmebam alternatiuli Terapiuli RonisZiebebi gamoyenebasTan erTad im adamianebis mimarT, romlebic ebrZvian wamaldamokidebulebas – Seamsubuqa narkotikebis Sesaxeb kanonis gamoyenebis simZime sisxlis samarTlis samarTalwarmoebis sistemaSi da saerTod narkotikebis gamoyenebis problemis saerTo done. holandiisa da aSS-s qalaqebis Sedareba reinermanisa da sxvebis mier Catarebul kvlevaSi gaxorcielda Sedareba amsterdamis mkveTrad gansxvavebuli maregulirebeli garemoebebsa (romlis liberaluri "marixuanis kafes" politika (de faqto dekriminalizaciis forma) gvabrunebs ukan 1970-ian wlebSi) da san-franciskos (aSS) Soris, sadac marixuanis moxmareba iTvleba kriminalad. mkvlevarebs surdaT gaerkviaT, xels uwyobda Tu ara san-franciskos ufro metad represiuli politikis gaxorcieleba imas, rom aRar moewiaT moqalaqeebs marixuana an Tu Seaferxa gamoyenebis dawyeba. maT aRmoaCines, rom es ar moxda da daaskvnes Semdegi: "Cveni kvlevebi mxars ar uWers pretenziebs, rom kriminalizacia amcirebs marixuanis gamoyenebas moxmarebas . . . da rom dekriminalizacia san-franciskoSi narkotikebis zrdis marixuanis moxmarebis maRali maCveneblis garda, Cven aRmovaCineT bevri msgavseba am or qalaqs Soris. Cven ver aRmovaCineT veranairi mtkicebuleba imis dasadastureblad, rom kriminalizacia amcirebs, xolo dekriminalizacia zrdis narkotikebis gamoyenebis maCveneblebs". avstralia dasavleT avstraliis dekriminalizaciis sqema StatSi SemoRebul marixuanasTan iqna 2004 wels dakavSirebuli da mkvlevarebma 20 Seafases misi gavlena mimarTulebebis aRniSnul qveynis StatSi danarCen nawilSi farTod moqmed gavrcelebuli mimarTulebebTan Sedarebis gziT. kvleva gaarTula im faqtma, rom igi mimdinareobda im periodSi, rodesac qveyanaSi SeiniSneboda marixuanis gamoyenebis donis saerTo Semcireba. Tumca, mkvlevarebma aRmoaCines, rom es daRmavali tendencia iyo msgavsi dasavleT avstraliaSic, sadac moxda marixuanis gamoyenebisa da flobisTvis administraciuli sisxlis jarimebiT, samarTlis Cveulebriv sanqciebi policiis Canacvlda gafrTxilebis e.w. "darRvevis Sesaxeb Setyobinebis" miRebiT". avtorebi aRniSnaven: "Cvens kvelvaSi gamoyenebuli gvafiqrebinebs, gansxvavebiT, rom monacemebi im adamianebis romlebic kritikulad marixuanis mier moxmarebis gakeTebuli uyurebdnen am Sesaxeb prognozebisgan sqemas, dasavleT avstraliaSi marixuanis moxmarebis maCvenebeli kvlavac agrZelebs klebas marixuanasTan dakavSirebiT kanonis darRvevis Sesaxeb Setyobinebis gagzavnis sqemis SemoRebis miuxedavad". Sedareba aSS-s sxvadasxva Statebs Soris miuxedavad imisa, rom marixuanas floba aSS-s federaluri kanonmdeblobiT ganixileba sisxlis samarTlis danaSaulad, calkeuli StatebSi xdeba narkotikebis flobasTan dakavSirebuli politikis cvlilebebi. "Beckley Foundation"-is mier mowveuli marixuanis komisiis 2008 wlis angariSSi, avtorebi ganixilaven gavrcelebis kvlevas, Sesadareblad romelic Catarda qveynebs Soris im marixuanis romelTac farTo gaatares dekriminalizacia da sadac kvlav gamoiyeneba sisxlis samarTlis sanqciebi marixuanis flobasTan dakavSirebiT. maT daaskvnes Semdegi: "mTlianobaSi aRebuli oTxive kvleva gviCvenebs, rom StatebSi, sadac gatarda reformebi, ar dafiqsirebula marixuanis gamoyenebis maCveneblis mniSvnelovani StatebSi marixuanis zrda aseve ar mozrdilebsa daafiqsira gamoyenebasTan an mozardebs ufro mimarTebaSi im Soris. xelsayreli qveynebTan kvlevebma am damokidebuleba SedarebiT, sadac SenarCunebulia mkacri akrZalvebi, sisxlis samarTlis sanqciebTan erTad". am faqtebidan gamomdinare aSkaraa, rom narkotikebis gamoyenebasTan dakavSirebiT mkacri kriminalizaciisa da dasjis politika iyo sakmaod ZviradRirebuli Secdoma da mTavrobebma unda miiRon zomebi, raTa maTi 21 Zalisxmevisa da resursebis xelaxali fokusireba moxdes narkotikebis momxareblebisTvis jandacvisa da socialuri daxmarebis momsaxurebebis SeTavazebaze. ra Tqma unda es ar niSnavs aucileblad imas, rom mTlianad unda gauqmdes sanqciebi – narkotikebis bevri momxarebeli aseve Caidens sxva danaSaulsac, romelzedac maT pasuxi unda agon – magram narkotikebis flobasa da gamoyenebaze upirvelesi reagireba unda iyos Sesabamisi rCevis, mkurnalobisa da jandacvis momsaxurebis SeTavazeba maTTvis, vinc namdvilad saWiroebs amas da ara ZviradRirebuli da uaresi Sedegebis gamomwvevi sisxlis samarTlis sanqciebis gamoyeneba. 3. moaxdineT mTavrobebis marixuanis) samarTlebrivi dakavSirebiT romlebic mier (magaliTad, daregulirebis ganxorcielebuli mimarTulia narkotikebis im organizebuli modelebTan eqsperimentebis danaSaulis mxardaWera, aRmofxvrisken da maTi moqalaqeebis janmrTelobisa da usafrTxoebis dacvisken. narkotikebis bazris regulirebis alternatiul modelebTan dakavSirebuli debatebi Zalian xSirad izRudeboda cru diqotomiebiT – mkacri Tu msubuqi, represiuli Tu liberaluri. sinamdvileSi, yvela CvenTagani miviltviT erTidaigive miznisken – narkotikebTan dakavSirebuli politikisa da programebis erToblioba, rac minimumamde daiyvans janmrTelobisa da socialur zians da gazrdis individualur da erovnul usafrTxoebas. aranair Sedegamde ar migviyvans maTi ignorireba, vinc mxars uWers dReisaTvis aralegaluri narkotikebis dabegril da daregulirebul bazars. es aris politikis varianti, romelic unda iqnas Seswavlili iseve mkacrad, rogorc nebismieri sxva. Tu erovnuli mTavrobebi an adgilobrivi administraciebi Tvlian, rom dekriminalizacis janmrTelobasTan politika dazogavs dakavSirebul sazogadoebebisTvis, an rom da saxsrebs socialur regulirebadi da ukeTes bazrebis igi moitans Sedegebs Seqmnam maTi SesaZloa Seamciros organizebuli danaSaulebrivi organizaciebis Zalaufleba da gaaumjobesos maTi moqalaqeebis usafrTxoeba, maSin saerTaSoriso sazogadoebam mxari unda dauWiros da xeli Seuwyos amgvar eqsperimentebs da miiRos gamocdileba maTi ganxorcielebidan. aseve, federalurma narkotikuli organoebma saSualebebis da gaerom unda klasifikacias. gadaxedon dReisTvis sxvadasxva arsebuli 22 klasifikaciebi, romlebic gankuTvnilia imisTvis, rom warmoadginon sxvadasxva narkotikuli saSualebebis mier gamowveuli riskebi da ziani, Sedgenil iqna 50 wlis win, rodesac arsebobda mwiri mecnieruli mtkicebulebebi, romelTa safuZvelzec miRebul iqna es gadawyvetilebebi. aman gamoiwvia zogierTi aSkara anomalia – kerZod, marixuana da kokas foTlebi dReisTvis rogorc sCans arasworad iqna klasificirebuli da es saWiroebs gadaxedvas. gansxvavebebi kontrolis doneebsa da zianis doneebs Soris "The Lancet"-is mier 2007 wels gamoqveynebul angariSSi, mecnierebi ecadnen moexdinaT fsiqotropuli saSualebebis klasifikacia adamianebisTvis maT mier gamowveuli SesaZlo potenciuri zianis mixedviT. qvemoT mocemul grafikSi mocemulia monacemebi da dapirispirebulia im mniSvnelobebiT, romlis mixedviTac narkotikebi ganxilulia narkotikebis kontrolis globaluri sistemis farglebSi. miuxedavad imisa, rom es aris uxeSi Sefasebebi, isini garkveviT gviCvenebs, rom saerTaSoriso SeTanxmebebSi sxvadasxva nivTierebebisTvis mikuTvnebuli seriozulobis kategoriebi saWiroebs gadaxedvas dRevandeli samecniero gamocdilebidan gamomdinare. damoukidebel eqspertTa mier riskebis Seafseba 23 Zalian saSiSi zomieri riskis Semcveli dabali riski matarebeli ar eqvemdebareba saerTaSoriso kontrols rekomendaciebi (gagrZeleba) 4. daadgineT ukeTesi sazomi erTeulebi, indikatorebi da miznebi, progresis Sesafaseblad narkotikebTan dakavSirebuli politikis sferoSi warmatebis sazomi arsebuli sistema mTlianad arakoreqtulia. narkotikebTan dakavSirebuli umetesi mosavlis, strategiebis zemoqmedeba momxmareblebis, dReisTvis mwarmoeblebisa fasdeba da ganadgurebuli movaWreebis mimarT 24 gaxorcielebuli mixedviT. dakavebebis, sinamdvileSi, konfiskaciebisa narkotikebis da moxmarebelTa sanqciebis dakaveba da donis dasja umniSvnelod amcirebs narkotikebis moxmarebis dones; wvrili movaWreebis ayvana ubralod organizebuli qmnis bazris koniunqturas dajgufebebis farTomasStabiani da sxvebisTvis winaaRmdeg yvelaze warmatebuli da gatarebuli, operaciebic udides yvelaze ki (romelTa dasagegmad da gansaxorcieleblad saWiroa wlebi) aRmoCnda, rom ukeTes SemTxvevaSi axdenen narkotikebis fassa da xelmisawvdomobaze minimalur da Zalian xanmokle zemoqmedebas. zustad aseve, opiumis, marixuanas an kokas plantaciebis ganadgureba ubralod iwvevs aralegaluri naTesebis sxva adgilze gadaadgilebas. indikatorebis axali kompleqti saWiroa imisTvis, rom zustad moxdes narkotikebTan dakavSirebuli politikis Sedegebis asaxva, calkeuli pirebisTvis da sazogadoebebisTvis maT mier miyenebuli zaralisa Tu motanili sargebelis mixedviT –magaliTad, narkotikebis bazarTan dakavSirebuli Zaladobisa da daSinebis msxverplTa ricxvi; narkotikebis bazris mier warmoSobili korufciis done; wamaldamokidebuli pirebis mier Cadenili umniSvnelo danaSaulebebis done; socialuri da ekonomikuri ganviTarebis doneebi im sazogadoebebSi, sadac koncentrirebulia narkotikebis warmoeba, vaWroba an moxmareba; wamaldamokidebulebis done sazogadoebebeSi; dozis gadaWarbebiT gamowveuli sikvdilianobis done; da aiv da C hepatitis done narkotikebis momxmareblebs Soris. politikis Semqmnelebs SuZliaT da unda moaxdinon aRniSnuli miznebis Sedegebis garkveviT Camoyalibeba da Sefaseba. aqedan gamomdinare, saerTo resursebis xarjva mimarTul unda iyos im RonisZiebebisken, aRniSnul romelTac miznebze. SeuZliaT arsebul pozitiuri situaciaSi, bevr zegavlena qveyanaSi es moaxdinon SesaZloa niSnavdes dafinansebis gazrdas jandacvisa da socialur programebSi da samarTalgamoyenebis narkotikebis bazrebTan aRmofxvris mizniT. uflebas resursebis mimarTulebis dakavSirebuli ukeTesad darRvevebisa da gansazRvras, korufciis finansuri krizisis pirobebSi, Cven veRar mivcemT Tavs ganvaxorcieloT mravalmilioniani investiciebi, romelTac gaaCniaT garkveulwilad simboluri mniSvneloba. 25 5. mxardaWeris araswori magier, ikamaTeT warmodgena da gaakritikeT gavrcelebuli bazrebis, narkotikebis narkotikebis moxmarebisa da wamaldamokidebulebis Sesaxeb dReisTvis, Zalian bevri politikosi mxars uWers ideas, rom yvela adamiani, romelic moixmars wamaldamokidebuls" narkotikebs da yvela, vinc warmoadgens CarTulia "amoralur narkotikebis bazrebis saqmianobaSi aris daundobeli kriminaluri lideri. realoba gacilebiT rTulia. gaerTianebuli erebis organizacia akeTebs konservatul Sefasebas, rom dReisTvis msoflioSi arsebobs aralegaluri narkotikebis 250 milioni momxmarebeli da rom milionobiT adamiani ki CarTulia maT moyvanaSi, warmoebasa da gavrcelebaSi. Cven ubralod ar SegviZlia yvela maTgani ganvixiloT, rogorc kriminali. garkveulwilad, is rom politikosebs ar surT aRiaron es sirTule, efuZneba maT mier am sakiTxebTan dakavSirebuli sazogadoebrivi azris gaziarebas. Cveulebrivi moqalaqeebis umetesoba namdvilad SeSfoTebulia aralegaluri narkotikebis bazrebis an wamaldamokidebuli adamianebis qcevis negatiuri gavleniT. es SiSi efuZneba zogierT zogad varauds narkotikebis moxmarebeli adamianebis da narkotikebis bazrebis Sesaxeb, rac mTavrobam da daareguliron araRiarebuli) samoqalaqo garkveuli faqtebis sazogadoebis Camoyalibebuli Sesaxeb eqspertebma (magram informaciis unda mniSvnelovnad miwodebis saSualebiT. magaliTad: • narkotikebis moxmarebelTa umetesoba ar Seesabameba "amoraluri da saZageli narkomanis" stereotips. gaeros SefasebiT, msoflios masStabiT 250 milioni narkotikebis moxmareblidan 10 procentze naklebi SesaZlebelia iqnas klasificirebuli, rogorc wamaldamokidebuli an "problemuri narkotikebis moxmarebeli". • kokas, opiumis yayaCos an marixuanas aralegalur moyvanaSi CarTuli adamianebis cdiloben umetesoba moipovon alternatiuli investiciaa warmoadgens saarsebo saarsebo vidre is, wvril saSualeba saSualebebis rom mTlianad fermerebs, sakuTari romlebic ojaxebisTvis. SesaZleblobebi mouspoT maT ukeTesi gadarCenis erTaderTi saSualeba. 26 • faqtorebi, rac zemoqmedebas axdens calkeuli admianebis gadawyvetilebaze – daiwyon narkotikebis gamoyeneba ufro metad ukavSirdeba modas, Tanatolebis gavlenas da ekonomikur konteqsts, vidre narkotikis samarTlebriv statuss, gamovlenis risks an xelisuflebis prevenciul mesijebs. faqtorebi, • romlebic xels uwyobs narkotikebis gamoyenebis problematuri an damokidebuli Sablonebis Camoyalibebas, ufro metad dakavSirebulia bavSvobisdroindel ugulisyurobasTan, gausaZlis gariyulobasTan emocionalur da saarsebo travmasTan pirobebTan, problemebTan, an socialur vidre moralur aramdgradobasa Tu hedonizmTan. SeuZlebelia • daaSino an dasajo vinme, vinc ar aris wamaldamokidebuli, magram mtkicebulebaze dafuZnebuli saTanado mkurnalobis saSualebiT, wamaldamokidebul adamianebs SeuZliaT Seicvalon maTi qceva da gaxdnen sazogadoebis aqtiuri da produqtiuli wevrebi. • narkotikebiT vaWrobaSi CarTuli adamianebis umetesoba warmoadgens wvril gamsaReblebs da ara filmebidan Camoyalibebuli gangsterebis stereotips – narkotikebiT vaWrobis an gasaRebisTvis dapatimrebuli adamianebis umetesoba warmoadgenen "patara Tevzebs" (romlebic gadatanas xSirad an iZulebis gayidvas), qveS romelTa axorcieleben Canacvlebac narkotikebis Zalian advilia momaragebis Sewyvetis gareSe. ufro metad Camoyalibebuli da dabalansebuli politikuri da mediasaSualebebiT gaxorcielebul sazogadoebis informirebuloba fermerebis, moxmareblebis, azris SeexoT moxmarebis SesaZlebeli gaxdeba da gamoTqmis Seqmnili da SeuZliaT gaazrebuloba. ojaxebisa warmomadgenlebisTvis narkotikebis ganxilvebs da im sxva saSualebis gansakuTrebiT, sazogadoebebis micemiT, wamaldamokidebulebis miTebisa da gazardon araswori romelTac problemebi, warmodgenebis damsxvreva. 6. qveynebma, romlebic agrZeleben ZiriTadad samarTalgamoyenebis midgomis dafinansebas (mtkicebulebis miuxedavad) unda moaxdinon maTi represiuli RonisZiebebis fokusireba Zaladobriv 27 organizebul Seamciron danaSaulsa aralegaluri da narkotikebiT narkotikebis movaWreebze, bazrebTan raTa dakavSirebuli ziani samarTaldamcavi organoebis resursebi SesaZloa ufro metad efeqturad iqnas mimarTuli organizebuli danaSaulebrivi dajgufebebis winaaRmdeg brZolisaken, romelTa Zalauflebac gaizarda da ganmtkicda narkokitebis bazrebidan miRebuli Semosavlebis Sedegad. amgvari dajgufebebis korufciuli mier garigebebi msoflios bevr qveyanaSi gaxorcielebuli mniSvnelovan Zaladoba, safrTxes daSineba warmoadgens da rogorc calkeuli pirebis, aseve erovnuli usafrTxoebisTvis da demokratiuli institutebisTvis da aqedan gamomdinare maTi saqmianobis Sewyvetisken mimarTuli mTavrobebisa da samarTaldamcavi organoebis Zalisxmeva kvlav umniSvnelovanesia. Tumca arsebobs brZolaSi. imis arsebobs saWiroeba, "MacCoun"-isa rom da gadavxedoT "Reuter"-is Cvens mier taqtikas am Camoyalibebuli savaraudo Teoria, romlis mixedviTac miwodebis Semcirebisken mimarTuli Zalisxmeva ufro metad efeqturia axal da ganuviTarebel bazarze, sadac miwodebis wyaroebs akontrolebs aralegaluri organizaciebis mcire raodenoba. sadac arsebobs amgvari pirobebi, Sesabamisi wesiT dagegmili da mimarTuli samarTaldamcavi organoebis operaciebs aqvT imis potenciali, rom CaaxSon axali bazrebis warmoqnis SesaZleblobebi. amgvar situacias dReisTvis wavawydiT narkotikebis bazrebi dasavleT afrikaSi. mravalferovani da meores mxriv, kargad iq sadac Camoyalibebulia, narkotikebis moxmarebis prevencia miwodebis SeCerebiT ar aris realuri mizani. narkotikebi dasavleT afrikaSi: reagireba narkotikebiT vaWrobisa da organzebuli danaSaulis mzard problemaze sul ramodenime weliwadSi dasavleT afrika gaxda kokainis tranzitisa da xelaxali SefuTvis sindikatebis mTavari evropuli gadmonacvlebis Semdeg. centri bazrebis laTino-amerikuli narkotikebis mimarTulebiT strategiuli sargebloben ra susti mmarTvelobiT, adgilobrivi siRaribiT, arastabilurobiTa da arakompetenturi policiisa da samarTaldamcavi dawesebulebebis arsebobiT da narkotikebiT vaWrobis uzarmazari mniSvnelobis mxardaWeriT, kriminaluri qselebi moedo 28 mTavrobebs, saxelmwifo narkotikebiT vaWrobiT dawesebulebebsa gamowveuli da korufcia SeiaraRebul da fulis Zalebs. gaTeTreba amaxinjebs adgilobrivi politikas da anadgurebs adgilobriv ekonomikas. saSiSi scenari safrTxes, rom viTardeba, radgan warmoiqmnas ufro narkotikebiT vaWroba farTomasStabiani qmnis imis politikuri Tu usafrTxoebasTan dakavSirebuli problemebi. regionaluri da erovnuli qmedebebis mxardasaWerad gaxorcielebuli Tavdapirveli saerTaSoriso reagirebam ver SeZlo SewinaaRmdegeboda am tendenciis. axali faqtebi metyvelebs imaze, rom kriminaluri qselebi afarToeben Tavis saqmianobebs da aZliereben poziciebs axali aliansebis, gansakuTrebiT ki SeiaraRebuli dajgufebebis saSualebiT. dRevandeli reagirebebi saWiroebs masStabebis dauyovnebel gafarToebas xelmZRvanelobiT da dasavleT koordinirebas afrikis saerTaSoriso mmarTveli finansur da wreebis teqnikur mxardaWerasTan erTad. reagirebebi unda moicades samarTalgamoyenebasa da samarTlebriv midgomebs, socialuri ganviTarebisa da konfliqtebis prevenciis strategiebTan erTad – da maTSi aseve unda CaerTon mTavrobebi da samoqalaqo sazogadoeba. Cven aseve unda vaRiaroT, rom es aris bazris arlegaluri mxare, romelic warmoSobs uamrav, bazarTan dakavSirebul Zaladobriv qmedebebs – legalur da regulirebad sasaqonlo bazrebs maSin, roca problemebis gareSe ver uzrunvelyofs igive SesaZleblobebs organizebuli danaSaulisTvis uzarmazari sargeblis miRebis, suverenuli mTavrobebis legitimurobisTvis problemebis Seqmnis da zogierT SemTxvevaSi areulobebisa da terorizmis dafinansebis mizniT. es aucileblad ar niSnavs imas, rom kanonieri bazrebis Seqmna erTaderTi gzaa imisTvis, Zalaufleba. rom dasustdes samarTalgamoyenebis aralegaluri bazrebis marTva narkotikebiT movaWre strategiebis meSveobiT da daregulireba, organizaciebis SesaZlebelia magaliTad iseTi pirobebis SeqmniT, sadac mciremasStabiani da saidumlo "partnioruli qselis" tipis miwodeba SesaZloa viTardebodes, magram aRmoifxvras farTomasStabiani operaciebi, rac moicavs zogadad sazogadoebis mimarT Zaladobas an araxelsayreli pirobebis Semqnas. amis msgavsadve, narkotikebze moTxovna am wamaldamokidebuli pirebis mxridan zogierT 29 narkotikul saSualebaze (mag. heroinze) SesaZlebelia dakmayofildes receptebis gamoweris programebis saSualebebiT, romlebic avtomaturad Seamcirebs moTxovnas SesaZlebelia iyos quCis ufro alternativaze. metad efeqturi amgvari bazarTan strategiebi dakavSirebuli danaSaulebebisa da zianis Semcirebis saqmeSi, vidre fuWi mcdelobebis imisTvis, rom mTlianad ganadgurdes bazari. meores mxriv, gamoyenebas narkotikebis SeuZlia Sesaxeb gazardos kanonebis narkotikebis arasworad bazrebTan dagegmil dakavSirebuli Zaladobis, danaSaulebebisa da korufciis SemTxvevebi. samarTaldamcavi organoebi da narkotikebiT movaWre organizaciebi SesaZloa aRmoCndnen e.w. "SeiaraRebis SejibrSi" CarTulni, sadac samarTalgamoyenebis udidesi Zalisxmeva gamoiwvevs narkotikebiT movaWreTa Zalauflebisa da Zaladobis igive donis zrdas. daundobeli da am scenariT, mZlavri Seqmnilia aralegaluri pirobebi, sadac organizaciebi yvelaze TandaTanobiT viTardebian. samwuxarod, es waagavs imas, rac dReisTvis xdeba meqsikaSi da kidev msoflios sxva bevr qveyanaSi. samarTalgamoyeneba da Zaladobis eskalacia britaneTis kolumbielma eqspertebma mecnierebma ganaxorcieles danaSaulebebTan (magaliTad, narkotikebiT vaWrobaze vaWrobasTan dakavSirebuli da sazogadoebrivi narkotikebis bazarTan SeiaraRebuli kontrolis mkvlelobebi dakavSirebul dajgufebebi mosapoveblad, da jandacvis an ibrZvian narkotikebiT Zarcva) mimarTebaSi gaZlierebuli samarTalgamoyenebis zemoqmedebis sistematiuri ganxilva. aSS-s sxvadasxva aRmoaCines, rom adgilas, narkotikebis aseve sidneiSi bazrebTan (avstralia) dakavSirebuli mecnierebma dapatimrebebis gazrdili ricxvi da gaZlierebuli samarTalgamoyeneba dakavSirebuli iyo mkvlelobebisa narkotikebis da sxva bazarTan Zaladobrivi danaSaulebebis dakavSirebul donis danaSaulebebTan zrdasTan. mimarTebaSi gaZlierebuli samarTalgamoyenebis zemoqmedebis Sesaswavlad Catarebuli kvlevebis 91 procentis mixedviT gairkva, rom gaZlierebuli samarTalgamoyeneba faqtiurad zrdis narkotikebis bazarTan dakavSirebul danaSaulebebis ricxvs. mkvlevarebma daaskvnes, rom: 30 "xelmisawvdomi samecniero mtkicebulebis mixedviT, samarTalgamoyenebis intensiurobis gazrda narkotikebis bazrebis ganadagurebis mizniT ar amcirebs narkotikebTan dakavSirebuli danaSaulebebis dones. xolo arsebuli samecniero mtkicebuleba gvaZlevs varaudis saSualebas, rom Zaladobisa da mkvlelobebis maRali maCvenebeli savaraudod warmoadgens narkotikebis akrZalvisa bunebriv Sedegs da rom narkotikebis gavrcelebis qselis gandagurebisken mimarTulma ufro da ufro rTulma da kargad dafinansebulma meTodebma SesaZloa uneblied gamoiwvios danaSaulebebisa da Zaladobis donis mateba". gaerTianebul samefoSic mkvlevarebma gamoikvlies narkotikebis bazrebze samarTalgamoyenebis efeqtebi da daaskvnes: "samarTalgamoyenebam SesaZloa mniSvnelovani negatiuri gavlena moaxdinos narkotikebTan dakavSirebuli zianis xasiaTsa da mis farglebze (ra Tqma unda winaswari usafrTxoebis ganzraxvis safrTxis gareSe), gazrdiT sazogadebis da janmrTelobisa narkotikebis da momxmarebeli individebis qcevisa da aseve narkotikebis bazrebis stabilurobisa da saqmianobis SecvliT (mag. movaWreebisa da narkotikebTan dakavSirebuli saqmianobebis sxva adgilas gadanacvlebiT an incindentebisa da Zaladobis faqtebis gazrdiT, radgan sxva adgilas gadasuli movaWreebi konfliqtSi Sedian im adgilas ukve damkvidrebul movaWreebTan)". rekomendaciebi (gagrZeleba) 7. mxari dauWireT alternatiuli wvrili ganaCenis movaWreebisa gamotanas, da romlebic im movaWreebisTvis pirvelad sCadian danaSauls maSin, roca dekriminalizacia ZiriTadad ganixileboda im adamianebTan mimarTebaSi, romlebic wamaldamokidebulebas, moixmaren gTavazobT, rom narkotikebs igive midgoma an ebrZvian unda ganixilos maTTan damokidebulebaSic, vinc imyofeba narkotikebis gayidvis jaWvis qveda rgolSi. mcire odenobiT narkotikebis gayidvisTvis dapatimrebuli admianebis umetesoba ar warmoadgens gangsters an organizebul damnaSaves. isini arian axalgazrdebi, romelTac iyeneben quCis gayidvebs riskiani samuSaosTvis, an wamaldamokidebulni, romlebic cdiloben moagrovon 31 fuli narkotikebis piradi gamoyenebisTvis, an kurierebi, romelTac iZulebiT an daSinebiT gadaaqvT narkotikebi sazRvarze. am adamianebs brali edebaT igivenairad, rogorc sastik da organizebul damnaSeveebs, romlebic akontroleben bazars da ris Sedegadac xdeba mkacri sanqciebis qaoturi gamoyeneba. msoflios masStabiT dapatimrebulTa umetesoba warmoadgens ara moZalade da dabali rangis "wvril Tevzebs" narkotikebis bazarze. maTi aRmoCena da dakaveba ufro advilia da maT ar gaaCniaT saxsrebi imisTvis, rom Tavi daaRwion usiamovnebebs. amis Sedegi ki gaxlavT is, rom cixeebi gadavsebulia im umniSvnelo danaSaulis Camdeni pirebiT, romlebic ixdian xangrZliv sasjels da es ufro Zviri jdeba da Tan aranair gavlenas ar axdens bazris masStabebsa Tu momgebianobaze. zogierT qveyanaSi aseTi damnaSeveebi eqvemdebarebian sasikvdilo ganaCens, rac aSkarad ewinaaRmdegeba kanonmdeblobas. imisaTvis, adamianTa rom aCvenon uflebebis sakuTari saerTaSoriso Sexedulebebi narkotikebTan brZolasTan dakavSirebiT, bevri qveyana iyenebs kanonebsa da sadamsjelo sanqciebs, romlebic ar Seesabameba danaSaulis seriozulobas da amas jer ar moutania aranairi sasikeTo Sedegi. mTavrobebma axla unda ecadon moZebnon alternatiuli variantebi "wvrili TevzebisTvis" an Secvalon sakuTari kanonmdebloba, raTa ufro garkveviT da Sesabamisad moxdes gansxvavebis Camoyalibeba narkotikebis bazarze moqmed sxvadasxva monawileebs Soris. 8. moaxdineT ufro dafuZnebul meti resursis prevenciaSi, investireba mtkicebulebaze gansakuTrebuli fokusirebiT axalgazrdebze aSkaraa, rom investireba gansakuTrebiT Rirebuli iqneba im RonisZiebebSi, romlebic pirvel rigSi xels Seuwyobs imas, rom axalgazrdobam ar moixmaros narkotikebi da romlebic daicavs im pirebs, romelTac eqsperimentis saxiT aqvT gamoyenebuli narkotiki, rom isini ar gaxdnen problematuri momxmareblebi an wamaldamokidebulni. wamowyebis an eskalaciis prevencia aSkarad ukeTesia problemebze reagirebisTvis mas Semdeg, rac isini Tavs iCens. samwuxarod, adrindeli mcdelobebi masobrivi prevenciuli kampaniebis saSualebiT narkotikebis moxmarebis saerTo maCveneblis Sesamcireblad iyo arasworad dagegmili da gaxorcielbuli. maSin, roca Sesabamisi (da saimedo) informaciis miwodeba narkotikebis 32 moxmarebasTan globaluri skolebSi dakavSirebuli prevenciis riksebis gamocdileba gaxorcielebuli Taobaze sakmaod (rogoricaa narkotikebis Sedegiania, media-kampaniebi prevenciis programebi) an iyo gaurkveveli. mowodebas - "ubralod Tqvi ara" aRmoCnda, rom ar moutania mniSvnelovani Sedegi. iyo ramodenime saguldagulod dagegmili da gamiznuli prevenciuli programa, Tumca isini mimarTuli iyo socialur unarebze da Tanatolebis gavlenaze, romelTac pozitiuri zemoqmedeba moaxdines dawyebis asakze an narkotikebis moxmarebasTan dakavSirebul zianze. samoqalaqo sazogadoebisa da sazogadoebrivi jgufebis energias, kreatiulobasa da kompetenturobas gansakuTrebuli mniSvneloba eniWeba aseTi programebis dagegmvasa da gaxorcielebaSi. axalgazrdebs naklebad sjeraT saxelmwifo organoebis mxridan wamosuli prevenciuli mowodebebis. prevenciis warmatebul modelebi mimarTuli iyo garkveuli risk- jgufebisken – kriminaluri dajgufebebis wevrebi, mzrunvelobamoklebuli da Znelad aRsazrdeli bavSvebi – Sereuli saganmanaTleblo programebiT da socialuri daxmarebebiT, rac xels uwyobda imas, rom maTi umetesoba ar Camoyalibebuliyo wamaldamokidebulad. narkotikebis sakmarisi regularul masStabebiT momxmareblad gaxorcielebisas, an aRniSnul programebs SuZliaT Seamciron im axalgazrdebis saerTo ricxvi, romlebic xdebian wamaldamokidebulni an erTvebian narkotikebiT wvril vaWrobaSi. 9. SesTavazeT wamaldamokidebulebasTan dakavSirebuli mkurnalobisa da mzrunvelobis farTo asortimentisa da advilad xelmisawvdomi variantebi, Canacvlebisa da heroinis saSualebiT ganxorcielebuli mkurnalobis CaTvliT, gansakuTrebuli yuradRebis miqceviT maTze, vinc imyofeba maRali riskis qveS, maT Soris cixeebsa da sasjelaRsrulebis sxva dawesebulebebSi myofi adamianebi. yvela sazogadoebaSi da kulturaSi, garkveul pirebs uyalibdebaT narkotikebis moxmarebis problemuri an damokidebuli qcevis modelebi, am sazogadoebaSi privilegirebuli mdgomareobisa an maTi iuridiuli statusis miuxedavad. 33 wamaldamokidebuleba SesaZlebelia iyos potencialis tragikuli danakargi am sferoSi CarTuli adamianisTvis, magram igi aseve zarals ayenebs maT ojaxebs, maT da mTlian sazogadoebas. aqedan gamomdinare warmoadgens wamaldamokidebulebis mTavrobis umTavres prevencia da pasuxismgeblobas mkurnaloba – da faseul investicias, radgan efeqtur mkurnalobas SeuZlia moaxdinos mniSvnelovani danazogebis gakeTeba danaSaulis Semcirebisa da janmrTelobis mdgomareobis da socialuri aqtiurobis gaumjobesebis TvalsazrisiT. mkurnalobis warmatebuli modelebis umetesoba – CanacvlebiTi mkurnalobisa da fsiqo-socialuri meTodebis erTianobis gamoyenebiT – gaxorcielda da mimarTulebebiT. gamocdilia Tumca, rigi bevr socio-ekonomikuri qveyanaSi, amgvari da kulturuli mkurnalobebis xelmisawvdomoba SezRudulia mxolod erT modelamde, rac sakmarisia imisTvis, rom daakmayofilos moTxovnis mxolod umniSvnelo wili an igi Seusabamodaa mimarTuli da ver axerxebs resursebis fokusirebas yvelaze metad wamaldamokidebul adamianebze. amitom, erovnulma mTavrobebma unda SeimuSaon yovlismomcveli mtkicebulebaze da strategiuli dafuZnebuli gegmebi, raTa wamaldamokidebulebis gazardon mkurnalobis momsaxurebebis arCevani. amavdroulad, unda gamoiricxos mkurnalobis saxeliT gaxorcielebuli arkeTilsindisieri praqtika, rogoricaa iZulebiTi dakaveba, iZulebiTi Sroma da fizikuri Tu fsiqologiuri zewola, romlebic ewinaaRmdegeba adamianTa uflebebisTvis eqvemdebarebian sastik, gansazRvrul arahumanur da normebs, rodesac degradirebul adamianebi mkurnalobas an erTmevaT TviTgamorkvevis ufleba. mTavrobebma unda uzrunvelyon, rom wamaldamokidebulebis mkurnalobis maTi saSualebebi iyos mtkicebulebebze dafuZnebuli da Seesabamebodes adamianTa saerTaSoriso uflebebis standartebsa da normebs. 10. gaeros narkotikebTan sistemam unda dakavSirebuli Seasrulos globaluri wamyvani politikis roli reformis gatarebaSi, rac niSnavs mtkicebulebebze dafuZnebuli efeqturi midgomebis xelSewyobas, qveynebis mxardaWeras narkotikebTan dakavSirebuli im strategiebis SemuSavebaSi, rac Seesabameba maT garemos da akmayofilebs maT moTxovnebs da aseve unda 34 uzrunvelyos kavSiri gaeros sxvadasxva saagentoebs, politikebsa da konvenciebs Soris. maSin, roca mTavrobebs gaaCniaT Tavisufleba arCevanSi, rom Tavi daanebon represiul politikas, gaeros narkotikebTan brZolis sistema agrZelebs farTomasStabian moqmedebas, rogorc xelis SemSleli faqtori, zRudavs ra politikis Sesabamis gadaxedvasa da modernizacias. gasul saukuneSi, swored aSS represiuli mTavroba edga politikis saTaveSi SemuSavebisa da narkotikebTan gatarebis dakavSirebuli mowodebas. aqedan gamomdinare, Cven mivesalmebiT im cvlilebas, romlis iniciativac wamovida amJamindeli administraciisgan – TviTon prezident obamasgan, romelic aRiarebs "narkotikebisTvis gamocxadebuli omis" usargeblobas da alternativebis ganxilvis dasabuTebulobas. amasTan, aucilebeli iqneba aSS-sTvis, rom misdios am axal ritorikas realuri reformiT, narkotikebis moxmarebelTa Tavisuflebis aRkveTisa da dasjis faqtebis SemcirebiT da misi mniSvnelovani diplomatiuri gavlenis gamoyenebiT, raTa stimuli misces am reformis sxva qveynebSi gamoyenebas. gaeros narkotikebTan brZolis samsaxurebi aqtiurad uWerdnen mxars tradiciul politikasa da strategiebs. am strategiebis Cavardnis fonze aucilebelia reformebis gatareba. narkomaniasa da danaSaulebTan brZolis gaeros samsaxurma (UNODC) aRiara, rom saWiroa sistemis dabalanseba da modernizeba, magram aqve arsebobs sakmaod mZlavri institucionaluri winaaRmdegoba am ideebis mimarT. qveynebi elian gaeros mxridan mxardaWerasa da wamyvani rolis Sesrulebas. gaeros SeuZlia da unda uzrunvelyos aucilebeli xelmZRvaneloba imaSi, rom erovnulma movuwodeT mTavrobebma gaeros SeZlon generalur aRmasrulebel direqtors iuri narkotikebTan dakavSirebul, arsebuli mdivans pan fedotovs zustad Cixidan gi muns miiRon dabalansebul gamosvla. da "UNODC"-s garkveuli da Cven zomebi Tanmimdevrul globalur strategiasTan mimarTebaSi, romelic daabalansebs narkotikebis miwodebis aRmofxvrasTan moTxovnas, jandacvis da organizebul momsaxurebebis, danaSaulTan socialuri brZolis daxmarebebisa da ekonomikuri ganviTarebis uzrunvelyofis aucileblobiT, raTa zemoqmedeba gaxorcieldes calkeul individebsa da sazogadoebebze. 35 arsebobs rigi saSualebebi am miznis misaRwevad. dasawyisisTvis, gaerom unda Seqmnas farTomasStabiani komisia axali midgomis Camosayalibeblad; gaeros saagentoebma unda Seqmnan axali da mZlavri struqturebi politikis koordinirebis mizniT; da "UNODC"-ma xeli unda Seuwyos ufro metad mravalmniSvnelovani programis koordinacias gaeros saagentoebTan erTad, rogoricaa: WHO, UNAIDS, UNDP an gaeros adamianTa uflebebis dacvis umaRlesi komisris ofisi. 11. daiwyeT moqmedeba dauyovnebliv: narkotikebis winaaRmdeg gamocxadebuli omi wagebulia da axla strategiebi da politika moiTxovs cvlilebebs. msoflios zogierT qveyanaSi SeiniSneba inerciis niSnebi narkotikebTan dakavSirebul politikaze dawyebul debatebSi, radgan politikosebs esmiT, rom amJamidelma politikam da strategiebma ar gaamarTla, magram ar ician ra moimoqmedon amis sanacvlod. arsebobs cduneba amis Tavidan asacileblad. es aris politikaze pasuxismgeblobis Tavidan acileba – yovelwliurad milionobiT Cven vagrZelebT dolari ixarjeba adamianebi xvdebian itanjeba wamaldamokidebulebiT, jandacvisa da cixeSi socialuri sul erTidaimave araefeqtur midgomis programebze, tyuilubralod, romelTac daxmarebis gaxorcielebas, milionobiT milionobiT maTgani SeuZliaT miiRon ar momsaxurebebi da asobiT aTasi adamiani iRupeba gadaWarbebuli dozis miRebiT da narkotikebis miRebiT gamowveuli daavadebebiT, romlis Tavidan acilebac SesaZlebelia. arsebobs sxva problemebis midgomebic, gadaWra. romelTa narkotikebTan meSveobiTac dakavSirebuli SesaZlebelia politikis am sworad gaxorcieleba ar warmoadgens Teoriuli Tu inteleqtualuri debatebis Temas – igi aris Cveni drois erT-erTi umniSvnelovanesi politika. sekretariati bernardo sori ilona Jabo de karvalo migel darsi de oliveira mrCevlebi 36 doqt. aleqs vodaki , narkotikebis Sesaxeb avstraliuri kanonmdeblobis reformis fondi www.adlrf.org.au iTan nadelmani , narkotikebis politikis aliansi www.drugpolicy.org martin ielsma , transnacionaluri instituti www.tni.org/drugs maik Treisi , narkotikebTan dakavSirebuli politikis saerTaSoriso konsorciumi www.idpc.net mxardaWera Centro Edelstein de Pesquisas Sociais Instituto Fernando Henrique Cardoso fondi Ria sazogadoeba ser riCard bransoni, "Virgin Group"-is damaarsebeli da xelmZRvaneli (mxardaWera xorcieldeba "Virgin Unite"-is saSualebiT ) damxmare dokumentebi (xelmisawvdomis veb-gverdze: www.globalcommissionondrugs.org) moTxovnis Semcireba da zianis Sesusteba doqt. aleqs vodaki narkotikebTan dakavSirebuli politika, sisxlis samarTlis samarTalwarmoeba da masobrivi dapatimreba braian stivensoni mowodebis politikisa da praqtikis Sefaseba: aRmofxvra da alternatiuli ganviTareba devid mansfildi 37 narkotikebis saerTaSoriso kontrolis ganviTareba: miRebuli gamocdileba da samomavlo strategiuli gamowvevebi martin ielsma narkotikebTan dakavSirebuli politika: miRebuli gamocdileba da samomavlo variantebi maik treisi narkotikebiT vaWroba: kriminalebis politikuri TvalsazrisiT ganxilva da politikosebis kriminalizacia moises naimi damatebiTi informaciisTvis ixileT Semdegi veb-gverdebi: www.unodc.org www.idpc.net www.drugpolicy.org www.talkingdrugs.org www.tni.org/drugs www.ihra.net www.countthecosts.org www.intercambios.org.ar www.cupihd.org www.wola.org/program/drug_policy www.beckleyfoundation.org www.comunidadesegura.org 38 narkotikebTan brZolis politikis globaluri komisia narkotikebTan informaciiT adamianebisa brZolis politikis gajerebuli, da mecnierul sazogadoebisTvis globaluri komisiis mtkicebulebebze narkotikebiT mizania dafuZnebuli, miyenebuli zaralis humanuri da efeqturi gziT Semcirebis Sesaxeb diskusiis saerTaSoriso doneze gamotana. miznebi • ganixileT ZiriTadi varaudebi, "narkotikebisTvis gamocxadebuli omis" midgomis efeqturoba da misi Sedegebi • SeafaseT narkotikebis problemaze sxvadasxva saxelmwifoebis mier gaxorcielebuli reagirebis riskebi da upiratesobani • SeimuSaveT rekomendaciebi dasabuTebuli, konstruqciuli, mtkicebulebebze kanonieri da dafuZnebuli politikasTan dakavSirebuli reformisTvis. www.globalcommissionondrugs.org 39
Benzer belgeler
sodomi
moZraobaSi~ arsebuli ganxeTqileba, kvlav aqtualuria. rogor
fiqrobT, ramdenad waadgeba es
procesi qarTul politikas ra
svlebia mosalodneli qarTul
politikur saWadrako dafaze?
_ daviwyoT imiT, rom axla...
drois aRqma da istoriis koncefcia Sua saukuneebis qarTul kulturaSi
saukuneSi momxdari sqizmisa, jer kidev Camoyalibebis stadiaSia. am dros
jer kidev ar arsebobs dasavleTis is gageba, romelic reformaciis
Semdgom
sabaTqaSe samuSaoebi
winamdebare gamocemaSi gamoTqmuli mosazrebebi avtoriseulia da ar asaxavs
evrokavSiris, gaerTianebuli erebis organizaciis an gaeros ganviTarebis programis
Tvalsazriss.