ludvig fon mizesi 1881-1973 ludvig fon mizesma Tavisi cxovreba
Transkript
Tavisuflebis biblioTeka, wigni IV ludvig fon mizesi 1881-1973 ludvig fon mizesma Tavisi cxovreba socializmisa da totalitarizmis mxilebas miuZRvna da erT-erT ukompromiso mecnierad iTvleba. man udidesi gavlena iqonia avstriuli ekonomikuri skolisa da klasikuri liberalizmis aRorZinebaze, aseve, Tanamedrove libertarianuli politikuri filosofiis ganviTarebaze. moqmedi adamiani da ekonomika (gamoqveynda 1951 w.) zogadad, adamianebi fiqroben, rom ekonomika mxolod mewarmeebis, bankirebis da maTi momijnave profesiebis mqone xalxis interesis sagania, amasTan, yovel jgufs, sazogadoebriv segments an qveyanas sakuTari gamorCeuli ekonomikuri urTierTobebi axasiaTebs. gamomdinare iqidan, rom ekonomika mecnierebis erT-erTi yvelaze axali dargia, gasakviri ar aris, rom codnis am nawilSi movlenaTa mniSvnelobis da Sinaarsis Sesaxeb mravali mcdari Sexedulebaa gabatonebuli. didi dro daWirdeba imis axsnas, Tu rogor Camoyalibda mcdari warmodgenebis mTeli wyeba, Tu romeli avtorebi iyvnen amaze pasuxismgebelni da ra gavlena hqonda yovelive amaze politikur garemos. ufro mniSvnelovani ki isaa, rom es gaugebrobebi aRvricxoT da sazogadoebis mier maTi aRiarebis Sedegebi ganvixiloT. pirveli damkvidrebuli gaugebroba imaSi mdgomareobs, rom ekonomikuri mecniereba adamianis yoveldRiur yofas ar exeba da is mecnierTa mier SeTxzul samyaros asaxavs. am midgomis uarsayofad xazi esmeva im garemoebas, rom namdvili adamiani miTiuri “ekonomikuri adamianisgan” mkveTrad gansxvavdeba. rogorc ki am pirveli gaugebrobas uaryofen, meore Secdoma iCens Tavs – es aris rwmena, rom ekonomikuri mecnierebis mixedviT, adamianebs mxolod pativmoyvareoba da gamorCena amoZravebT, raTa sakuTari yofa-cxovreba gaiumjobeson. am Tvalsazrisis sawinaaRmdegod amboben, rom yvela adamiani egoisti ar aris. mesame gaugebroba imaSi mdgomareobs, rom ekonomika yovel adamians keTilgonier, racionalur da mxolod gonebis karnaxiT moqmed arsebad miiCnevs. am mosazrebis kritika gulisxmobs, rom adamianebi xSirad “iracionalurad” moqmedeben. samive aRniSnuli gaugebroba Zireulad mcdar daSvebebs eyrdnoba. ekonomikuri mecniereba ar gulisxmobs, r om ekonomikuri adamiani Cveulebrivi adamianisgan gansxvavdeba. erTaderTi, rasac ekonomikuri mecniereba asabuTebs, isaa, rom samyaroSi arsebobs garemoebebi, romelTa mimarT adamiani gulgrili ar aris da Sesabamisi mdgomareobis Secvla mizanmimarTuli moqmedebis gziT surs. Tuki adamiani neitraluria, gulgrilia, kmayofilia, is aRar moqmedebs. magram, rodesac is sxvadasxva SesaZlo mdgomareobas erTmaneTs adarebs da xedavs, rom arsebuli mdgomareobis gaumjobeseba SeiZleba, is moqmedebas iwyebs. adamianis moqmedeba, misi piradi Sefasebis Sedegad Camoyalibebuli Tvalsazrisis Sesabamisad mdgomareobis gaumjobesebis mcdelobas gulisxmobs. es ar niSnavs, rom mdgomareoba metafizikis an RmerTis TvalsazrisiT umjobesdeba. adaminis mizani, misi azriT, naklebad xelsayreli garemo pirobebis ufro xelsayreli garemo pirobebiT Secvlaa. is iRwvis, rom naklebad sasurveli mdgomareoba ufro xelsayreliT Caanacvlos. am miznis miRweviT is ufro bednieri xdeba, vidre manamde iyo. es midgoma Tavad moqmedebis Sinaarss ar exeba, anu ar aqvs mniSvneloba adamians egoizmi amoZravebs Tu altruizmi. im gaugebrobebis aRmosafxvrelad, romelic “racionalizmisa” da “iracionalizmis” garCevisas warmoiqmneba, unda gacnobierebdes, rom yvelaferi, rasac adamiani Segnebulad akeTebs, im Zalis zegavleniT xdeba, rasac Cven gons vuwodebT. nebismieri qmedeba, romelic garkveuli miznis miRwevas gulisxmobs, arsiT “racionaluria”. “racionalursa” da “iracionalurs” Soris gabatonebuli dapirispireba yovelgvar azrsaa moklebuli. “iracionalurobis” magaliTad gamodgeba patriotizmi, axali qurTukis an sakoncerto bileTis SeZena im SemTxvevaSi, rodesac raime sxva qmedeba ufro keTilgonivrulad SeiZleba Candes. adamianuri 41 inteleqtualebi, ganaTleba da Tavisufleba moRvaweobis Semswavleli Teoriuli mecniereba mxolod imas gulisxmobs, rom arsebobs moqmedeba, e.i. calkeuli adamianebis swrafva sakuTari dardis gasaqarveblad da mdgomareobis gasaumjobeseblad. moqmedebis mizezis an Sinaarsis araviTari RirebulebiTi Sefaseba ar xdeba. ekonomikuri mecniereba Rirebulebebis mimarT neitraluria, RirebulebiTi Sefasebis Sedegebs ganixilavs, magram Tavad neitraluri rCeba. “ekonomikur” da “araekonomikur” moqmedebas Soris gansxvavebebis Ziebac yovelgvar azrs moklebulia. zogierTi qmedeba Tavad adamianis sasicocxlo grZnobebisa da saWiroebebis (sakvebis, sacxovrisis da a.S.) dakmayoflebisken aris mimarTuli. sxvebi, miiCneva rom ufro “amaRlebuli” miznebiT aris ganpirobebuli. magram gansxvavebuli adamianebi sxvadasxva miznebisken swrafvas sxvadasxvanair RirebulebiT Sefasebas aZleven da erTi pirovnebac ki, Seqmnil viTarebas sxvadasxva dros sxvadasxvanairad afasebs. ekonomikuri mecniereba ubralod moqmedebas exeba. moqmedebis miznebis kvleva ki istoriis sagania. ekonomikuri kanonebis Cveneuli codna Semecnebis Sedegia da ar SeiZleba is istoriuli gamocilebis Sedegad dadgindes, radgan istoriuli gamocdileba yovelTvis kompleqsuria da SeuZlebelia, misi laboratoriul pirobebSi gadamowmeba. ekonomikuri faqtebis wyaro adamianebis sakuTari Semecnebaa, e.i. is, rasac Cven epistomologiaSi a priori (gamocdilebisgan damoukidebel – mTarg. SeniSv.) codnas vuwodebT, rac ukve cnobilia. a priori codna gansxvavdeba posteriori (gamocdilebidan gamomdinare – mTarg. SeniSv.) codnisagan, rac gamocdilebis Sedegad miiReba. rac Seexeba a priori codnas, ingliselma filosofosma jon lokma (1632-1704) Camoayaliba Teoria, romlic mixedviT axalSobilis goneba sufTa furcels hgavs, r omelic gamocdilebis SeZenis kvalobaze ivseba. man Tqva, rom Tandayolili codna ar arsebobs. germanelema filosofosma da maTematikosma gotfrid vilhelm fon leibnicma (1646-1716) am debulebaSi erTi gamonaklisi dauSva, Tavad inteleqtis saxiT. misi azriT, gamocdileba adamianis gonebaSi arsebul cariel furcelze ki ar iwereba, aramed, mxolod adamianis gonebaSi arsebuli saazrovno meqanizmis meSveobiT muSavdeba da SesaZlebels xdis, adamianma gamocdileba codnad gardaqmnas. me ar vapireb, rom “recionalizmsa” da “empiricizms”, gamocdilebasa da codnas Soris gansxvavebebis Sesaxeb kamaTSi CaverTo, rasac 42 britaneli filosofosi da ekonomisti jon stiuart mili (1806-1873) a prioristic codnas uwodebda. Tumca, Tavad milsac da amerikel pragmatistebsac swamdaT, rom a prioristic-uli codnac gamocdilebiT miiReba. ekonomikuri codna, ekonomikuri Teoria da a.S. ekonomikur istoriasa da yovelRiurobas imave gziT ukavSirdeba, riTic logika da maTematika – Cven mier sabunebismetyvelo mecnierebebis aTvisebis unars. yvelafris miuxedavad, Cven SegviZlia aRmovfxvraT es antiegoizmi da vaRiaroT faqti, rom ekonomikuri Teoriis codna Semecnebidan gamomdinareobs. logika da maTematika aseve Semecnebidan gamomdinareobs; maTematikaSi eqsperimentebi da laboratoriuli kvlevebi ar gamoiyeneba. erTerTi maTematikosis TqmiT, is xelsawyoebi, romelic maTematikoss sWirdeba, Semoifargleba fanqriT, furcliT da nagvis yuTiT, radgan misi mTavri iaraRi gonebaa. magram, Cven SeiZleba vikiTxoT, rogor SeiZleba, rom maTematika, romelic erTavad adamianis Semecnebis nayofia da araviTari kavSiri ar aqvs gare samyarosTan da realobasTan, im samyaros kvlevaSi gamoviyenoT, rac adamianis gonebis gareT da mis damoukideblad arsebobs? am kiTxvaze pasuxi frangma mecnierma henri puankarem (1854-1912) da fizikosma albert ainStainma (1879-1955) gasces. igive kiTxva ekonomistebma SeiZleba ekonomikuri mecnerebis mimarT dasvan. rogor SeiZleba, rom rame, rac mxolod Cveni Semecnebis, Cveni azrovnebis Sedegia, im movlenebis Sesaswavlad iqnes gamoyenebuli, rac bazarze da samyaroSi mimdinareobs? yoveli pirovnebis moRvaweoba – yvela moqmedeba – gamomdinareobs gonidan, imave wyarodan, saidanac Cveni Teoriebi iRebs saTaves. adamianis moqmedebas bazarze, xelisuflebaSi, samsaxurSi, dasvenebisas, yidva-gayidvisas, goneba im arCevanis mixedviT marTavs, rasac adamiani akeTebs imasa da imas Soris, rac moswons da rac ar moswons. Semecneba aris meTodi, romelic gadawyvetilebas (mniSvneloba ar aqvs kargs Tu cuds) ganapirobebs. yoveli moqmedeba cvlilebaa, radgan erT viTarebas meoreTi cvlis. moqmedi piri imedovnebs, rom Sedegad sakuTar mdgomareobas gaiumjobesebs. sabunebismetyvelo mecnierebebSi kvlevis sawyisi wertili garkveuli eqsperimentebis Sedegad miRebuli faqtebia. am faqtebidan gamomdinare, sul ufro da ufro abstraqtuli da sul ufro da ufro ganzogadebuli Teoriebi yalibdeba. Teoriebi sabolood iseT saxes iRebs, rom sazogado gamoyenebisTvis gamousadegari xdeba. Tumca, es ar niSnavs, rom amiT Tavisuflebis biblioTeka, wigni IV isini ufasurdeba; sruliad sakmarisia, rom maT mecnierTa mcire nawili mainc iyenebs. yovel a prioristic-ul mecnierebaSi, Cven zogadi debulebiT viwyebT – moqmedeba erTi viTarebis meoreTi Casanacvlebad xorcieldeba. am Teorias, romelsac mravali uazrobad miiCnevs, sxva ideasTan mivyavarT, rac sul ufro da ufro gasagebi xdeba da naklebad abstraqtulia. sabunebismetyvelo mecnierebebi naklebad zogadi debulebebidan sul ufro zogadi debulebebisken viTardeba. ekonomikuri mecniereba sapirispiro mimarTulebiT viTardeba. sabunebismetyvelo mecnierebebi samaradJamo kavSir-urTierTobebis daamyarebas cdilobs. adamianuri moRvaweobis asparezze amgvari urTierTobebi ar arsebobs, Sesabamisad, arc maTi gaTvlis saSualeba arsebobs. RirebulebiTi Sefaseba, romelic adamians moqmedebisken ubiZgebs, romlebic fasebs da sabazro urTierTobebs ayalibebs, ar izomeba; isini upiratesobaTa safexurebriv sistemas qmnian; rangirebas eqvemdebarebian. isini ar amboben, rom “A” “B”-s tolia, an masze metia, an naklebi. isini amboben, “me B-sTan SedarebiT A-s vaniWeb” upiratesobas. isini samsjavros ar ayalibeben. es garemoeba ori aTasi welia mcdarad iyo gagebuli. dResac ki, Zalian bevri adamiani, maT Soris sayovelTaod cnobili filosofosebi, am sakiTxSi srul umecrebas iCenen. sabazr o fasebis sistema swored RirebulebaTa da upiratesobaTa sistemis Sedegad yalibdeba. aristotele, sxva mraval sakiTxTan erTad, qalisa da mamakacis mraval saxasiaTo gansxvavebaze wers. is xSirad cdeboda. mas rom qalbaton aristotelesTvis qalis Sesaxeb gamoekiTxa, mixvdeboda, rom mraval SemTxvevaSi cdeboda; Sesabamisad, misi kvlevac sxvagvarad ganviTardeboda. is cdeboda maSinac, rodesac miiCnevda, rom bazarze ori sagani erTmaneTze tolobis gamo icvleba. magram, Tuki isini erTmaneTis tolia, maSin ratom Cndeba maTi gacvlis aucilebloba? Tuki Tqven gaqvT Sauri da mec maqvs Sauri, Cven maT ar vcvliT, radgan isini erTgvarovania. aqedan gamomdinareobs, rom gacvlis SemTxvevaSi adgili unda hqondes ara tolobas, aramed gansxvavebas. karl marqsma (1818-1883) sakuTari Rirebulebis Teoria swored am mcdar Tvalsazrisze aago. marqsis am Secdomis naxva eugen fon bem-baverkis (1851-1914) naSromis – “kapitali da mogeba” meSvide TavSi SeiZleba. marqsidan karga xnis Semdeg, henri bergsonma, Tavis naSr omSi, romelic religiaSi moralis ori wyaros arsebobas exeba, igive Secdoma gaimeora da asabuTebda, rom Tuki bazarze ori sagani icvleba, isini garkveulwilad tolebi unda iyoso. magram “toli” sagnebi erTmaneTze ar icvleba. gacvlas mxolod maSin eqneba adgili, rodesac sagnebi araerTgvarovania. Sen swored imitom wuxdebi bazarSi wasvliT, rom erTi Tavi puri ufr o metad giRirs, vidre fuli, romelsac masSi gadaixdi. xalxi sagnebs imitom yidulobs, rom drois Sesabamis momentSi maT ufro metad afasebs, vidre maTSi gadaxdil fuls. gacvla wagebis ganzraxviT arasodes xdeba. moqmedi adamiani arasodes aris pesimisti, radgan misi nebismieri moqmedeba ganpirobebulia mdgomareobis gaumjobesebis SesaZleblobis rwmeniT. moqmedebis mizani is aris, rom adamianma arsebuli yofa gaiumjobesos. nebismieri cvlileba fasdeba “ mogebad” , Tuki mas mdgomareobis gaumjobeseba axlavs, an “wagebad”, Tuki Sedegad mdgomareoba uaresdeba. es Sefaseba wminda fsiqologiuri xasiaTisaa da misi gazomva SeuZlebelia. masze mxolod imis Tqma SeiZleba Tu ramdenad didia an patara. misi gazomva mxolod maSin xdeba SesaZlebeli, rodesac bazarze sagnebi fulze icvleba. mas Semdeg, rac moqmedeba Sedga, mas araviTari Semdgomi maTematikuri Rirebuleba ar gaaCnia. magram, Tqven ityviT, es Cven yoveldRiur gamocdilebas ewinaaRmdegeba. diax, imitom rom Cveni sazogadoebrivi garemo gaTvlebs SesaZlebels xdis, ramdenadac sagnebi gacvlis sayovelTao saSualebaze, fulze icvleba. rodesac sagnebi fulze icvleba, SesaZlebeli xdeba, rom ekonomikuri gaTvlebi fuladi terminebiT gamovxatoT, Tumca amisTvis sami pirobis dacvaa aucilebeli: 1. unda arsebobdes kerZo sakuTreba da is ara mxolod samomxmareblo saqonelze, aramed sawarmoo faqtorebzec unda vrceldebodes; 2. damkvidrebuli unda iyos Sromis danawileba, Sesabamisad, warmoeba sxvebis moTxovnilebebis dakmayofilebazec unda iyos mimarTuli; 3. unda moqmedebdes saerTo maCveneblebiT gamoxatuli arapirdapiri gacvla. am sami pirobis dakmayofilebis Semdeg SeiZleba Rirebulebis garkveuli maTematikuri sidide Camoyalibdes, magram is verasodes iqneba zusti. es gaTvlebi verasodes gaxdeba zusti, radgan isini yovelTvis exeba imas, rac moxda guSin, warsulSi. sameurneo angariSebi SesaZloa damajereblad gamoiyurebodes, magram fuladi Rirebulebac ki momavalis spekulaciuri Sefasebis Sedegia. Rirebuleba, romelic 43 inteleqtualebi, ganaTleba da Tavisufleba danadgarebs da sxva aqtivebs eniWeba, aseve spekulaciuria. inflaciisgan momdinare realuri problema imaSi mdgomareobs, rom is ekonomikur gaTvlebs amaxinjebs da amiT tragikuli Sedegebi moaqvs. fuladi gaTvlebis arseboba sxvadasxva organizaciasa Tu sazogadoebaSi aucilebeli ar aris. isini ar arsebobdnen maSin, rodesac sameurneo urTierToebebi daiwyo. pirvelyofili adamianebic moqmedebdnen; adamianebi yovelTvis moqmedebdnen; magram aTasobiT weli dasWirda, r om, Sr omis danawilebisa da sabuRaltro aRricxvis ganviTarebis kvalobaze, fuladi gaTvlebi SesaZlebeli gamxdariyo. fuladi gaTvlebi Sua saukuneebSi nabijnabij ganviTarda. ganviTrebis pirvel periodSi mas bevri is maxasiaTebeli aklda, rasac Cven dRes aucileblad miviCnevT (socialistur sazogadoebaSi [sadac sami zemoT moyvanili pir oba ar sruldeba – mTargm. SeniSv.], aRniSnuli pirobebi kvlav qreba da, Sesabamisad, ekonomikuri gaTvlebi SeuZlebeli xdeba). sabunebismetyvelo sagnebis raodenobrivi xasiaTi SesaZlebels xdis, rom meqanikis safuZvelze saTanado naxazebi Sedges da xidebi aigos. Tuki Tqven iciT Tu ras aSenebT, sabunebismetyvelo sagnebis codnaze dafuZnebuli teqnologiebi sasargebloa. Tumca mTavari kiTxva mainc is aris, Tu ra unda aSendes, ra unda gakeTdes. teqnologiebs am kiTxvaze pasuxi ar ZaluZs. sinamdvileSi, sawarmoo saSualebebi mwiria. rasac ar unda vakeTebdeT, yovelTvis iarsebebs sxva gegmebi, romelTa gansaxorcieleblad saWiro sawarmoo faqtorebis deficiti iqneba. yovelTvis gaCndeba sxva gadaudebeli moTxovna. es is faqtoria, romelsac mewarme iTvaliswinebs, rodesac mogebasa da wagebas angariSobs. roca mewarme Zalze maRali xarjebis gamo garkveul proeqtze uars ambobs, es niSnavs, rom sazogadoeba mzad ar aris nedleulis am gziT gamoyenebis safasuri gadaixados. moxmareba ganapirobebs arsebuli sawarmoo faqtorebis gamoyenebas im proeqtebis gansaxorcieleblad, romelTa meSveobiTac yvelaze gadaudebeli moTxovnilebebis dakmayofileba sawarmoo faqtorebis gaflangvis gareSe xdeba, rac niSnavs, rom sawarmoo faqtorebi yvelaze ufro gadaudebeli saWiroebebisTvis moixmareba. amis misaRwevad aucilebelia, sxvadasxva sawarmo faqtoris danaxarjebis Sedareba iyos SesaZlebli. magaliTad, davuSvaT, r om mizanSewonilad aris CaTvlili or qalaqs Soris rkinigzis ageba. vTqvaT, am or qalaqs Soris aRmarTulia mTa. arsebobs sami gamosa44 vali: rkinigzam mTas gadauaros, Semouaros an mis wiaRSi gvirabiT gavides. saerTo maCvenebeli aucilebelia, rom am sam SesaZleblobas Soris arCevani gakeTdes. magram am gziT mxolod fuladi mdgomareobis suraTis warmodgena SeiZleba. es ar aris gaTvala. es mxolod dRevandeli dRis Suqze danaxuli moTxovnebisa da garemoebebis Sefasebaa. xval viTareba Seicvleba. nebismieri sameurneo proeqtis warmateba swored momavali SesaZleblobebis swor ganWvretazea damokidebuli. ekonomikis, raodenobrivi mecnierebis, ganviTarebis mcdelobebis problema imaSi mdgomareobs, rom Teoriuli ekonomika mecnierebis sxva dargebis mier gakvalul gzas unda gahyves. sabunebismetyvelo mecnierebebi xarisxobrividan raodenobrivSi ganviTarda da mraval adamians swams, r om ekonomikurma mecnierebam igive gza unda gaiaros. magram ekonomikaSi mudmivi kavSir-urTierToebebi ar arsebobs. amasTan, gaTvlebis gareSe ekonomikis raodenobrivi ganviTareba SeuZlebelia. raodenobrivi maCveneblebi ekonomikuri istoriis da ara ekonomikuri Teoriis kuTvnilebaa. wigni, romlis saTauria “moTxovnis elastiurobis gaTvala”, axlaxan senatorma pol duglasma (1892-1976) ganixila, romelic, savaraudod, kidev ufro maRal politikur Tanamdebobaze unda ocnebobdes. duglasi amtkicebs, rom ekonomika zust mecnierebad unda gadaiqces da mas iseTive mudmivi faseulobaTa sistema unda hqondes, rogoricaa atomis wona qimiaSi. magram wigni ar exeba myar faseulobebs; is garkveuli qveynis, kerZod, aSS-s, garkveuli periodis ekonomikur istorias exeba. Sedegebi, SesaZloa, gansxvavebuli yofiliyo Tuki is sxva dros da sxva qveyanas Seexeboda. am samyaroSi atomis wona ucvlelia, miuxedavad droisa da qveynisa, magram, amavdroulad, ekonomikuri Rirebulebebi da ekonomikuri raodenobebi droisa da adgilmdebareobis mixedviT ganuwyvetliv icvleba. ekonomika – es adamianuri moRvaweobis Teoriaa. udidesi istoriuli faqtia, rom kartofilis sasargeblo Tvisebebi meqsikis mkvidri actekebis mier iqna aRmoCenili, evropaSi britaneli jentlmenis mier iqna Camotanili da male is mTel msoflioSi gavrcelda. am faqtma udidesi gavlena moaxdina, magaliTad, irlandiis istoriaze, magram ekonomikis TvalsazrisiT es mxolod SemTxveviTobaa. rodesac ekonomikaSi maCveneblebs iyenebT, maSin ekonomikuri Teoriis asparezidan Tavisuflebis biblioTeka, wigni IV ekonomikuri istoriis asparezze gadadixarT. cxadia, ekonomikuri istoria metad mniSvnelovani asparezia. statistika adamianis moRvaweobis asparezze istoriuli kvlevis meTodia. statistika faqtebs aRicxavs, magram maT am faqtze ufro metis ganmarteba ar ZaluZT (sruli simarTlea, rom zogierTi statistikosi “TaRliTia” da saTanado faqtebze dayrdnobiT SeiZleba iTqvas, rom mTavrobaSi maT swored amis gamo iwvevevn). zemoTqmulidan gamomdinare, garkveulma adamianebma, SesaZloa, mcdari daskvna gamoitanon da miiCnion, rom, ekonomikis, rogorc wminda a prioristic-uli mecnierebis, mizani momavlis samecniero programis SemuSavebaa, da, rom ekonomika mxolod mxarTeZoze wamowolili jentlmenis Teoriaa. es orive mosazreba mcdaria. ekonomika sulac ar aris pr ograma im mecnirebisTvis, romelic jer ar arsebobs. is arc puristebis mecnierebaa. Sesabamisad, Cven unda uarvyoT mavanis mosazreba, rom adamianuri moRavweobis Sesaswavlad istoriis kvlevaa saWir o. istoria mniSvnelovania. magram dRevandel garemoebebTan gamklaveba warsulis kvleviT SeuZlebelia. imis magaliTad, Tu ras vgulisxmob: ekonomikuri kvlevis er ovnulma biur om gamoaqveyna moxseneba, romelic meore msoflio omis, inflaciisa da mTavrobis mier kreditebis gacemis SezRudvebis dawesebis win ganvadebiT gayidvas exeboda. maSin, rodesac es kvleva Catarda, movlena ukve Cavlili iyo; is Seexo movlenas, romelic warsuls Cabarda. me ar vTvli, rom is sruliad usargeblo iyo. Wkviani adamiani am kvlevidan bevr rames iswavlis. magram ar dagaviwydeT, es araa ekonomika, es ekonomikuri istoriaa. sinamdvileSi, es kvleva uaxlesi ekonomikuri istoriis Seswavlas exeboda. es darvinmac gaacnobiera. man dainaxa, rom, cxovelTa samyaros Seswavlis mizniT, cxovelebs klavdnen. ase rom, sinamdvileSi, cxovelTa samyaros Seswavlis magier maTi leSis Seswavla mimdinareobda. igive exeba ekonomikur mecnierebasac. amJamindeli ekonomikuri mdgomareobis aRwera aravis SeuZlia, yvela aRwera warsuls exeba. momavals warsulis kvlevis safuZvelze veravin iwinaswarmetyvelebs. xSirad ekonomikis istorias “ekonomikuri mecnierebis” magivrad aswavlian. arada, warsulis Sesaxeb yvelaferi romc icode, es momavlis codnis saSualebas ar iZleva. 45
Benzer belgeler
enobrivi politika
Tanamedrove msoflios qveynebis umravlesoba multieTnikuri da multienovania.
romelia yvelaze ukeTesi da demokratiuli enobrivi politika: is, romelic xels
uwyobs asimilacias Tu is, romelic xels uwyobs ...
saqarTvelo ekonomikuri ganviTarebis modelis ZiebaSi
gamocdas uwyobda xelisuflebas. swored es iyo mizezi, rom saqarTveloSi sabazro ekonomikaze gadasvlisa da ekonomikuri reformebis procesi moumzadeblad, yovelgvari Teoriuli safuZvlis
gareSe daiwyo.
saq...
andrei ilarionovi
saukuneSi mosaxleobis wili msoflio mosaxleobaSi orjer da metad Semcirda,
xolo mSp erT sul mosaxleze msoflioSi mSp-s saSualo donis miaxloebuli maCveneblidan, mis 2/3-mde Semcirda. Tu 1913 wels sulze...
Universiteti N39_08
nobelis premiis laureatebis leqciebis garda SeuZliaT daeswron, plenarul sesiebs, posterebis prezentacias, CaerTon socialur aqtivobebsa da monawileoba
gakveTilis Tema veqtorTa Sekrebisa da veqtoris ricxvze
veqtorze 5wT.Semomaqvs veqtoris ricxvze namravlis cneba da vaxden am
cnebis ilustrirebas kompiuteris saSvalebiT, aranulovani veqtoris
sxvadasxva aranulovan ricxvze gamravlebis ganxilviT.
Semomaqvs ...